Pašlaik, kad mūsu ikdienā iesējas neiejūtība, savtīgums, vienaldzība cilvēku vidū, vēlos pastāstīt par labsirdīgu, izpalīdzīgu, iejūtīgu, ļoti čaklu, vienkāršu cilvēku, kas Cesvaines ļaudīs nodzīvojis un nostrādājis pusgadsimtu.
Jau 50 vasaras un ziemas Mirdza Dolbe ir aizvadījusi Cesvainē. Viņas darba gadu gredzenos ir ievīti prieki, darbs, mīlestība, bēdas un skaistu atmiņu loki. Cik cilvēku, tik mūžu – pie tam katram tikai viens.
Mirdzai šūpulis kārts Liezēres pagasta "Putniņos". Viņa ieradās šajā pasaulē kā devītais bērns – pastarītis. Breču ģimenē auga 3 meitas un 6 dēli. Kopš agras bērnības meitenē veidojās mīlestība pret sev tuviem cilvēkiem – māti, tēvu, brāļiem, māsām, pret dzimto māju un tās apkārtni, pret visu dzīvo dabā. Vecāki iemācīja bērniem dzīvē būt godīgiem, pacietīgiem, sīkstiem, neatlaidīgiem, prast nepagurt grūtību priekšā. Visi viņi izauga par krietniem un godīgiem cilvēkiem, labiem darba darītājiem, savas zemes kopējiem un Tēvzemes aizstāvjiem.
Pienāca laiks, kad bērni cits pēc cita izlidoja no dzimtās "ligzdas", lai vītu savējās.
Mirdzu ceļš atveda uz Cesvaini, kur viņa uzsāka strādāt Cesvaines aptiekā par fasētāju – un tā 43 gadu garumā. Darba gadu sākumā medikamentus līdz Cesvainei atveda ar vilcienu. Bija jāiet pretī un jānogādā līdz aptiekai. Ziemā zāļu pakas tika vilktas ar ragaviņām, vasarā – ar pašgatavotiem ratiņiem, protams, pasmagie saiņi tika nesti arī rokās. Kurš gan var izskaitīt 43 gadu laikā izsvērto un sapakoto pulverīšu tūkstošus, tablešu, ar noteikto daudzumu tinktūras piepildīto pudelīšu skaitu, ar visdažādākajām ziedēm piepildīto trauciņu daudzumu. Tas bija darbs, kurš prasīja lielu rūpību, precizitāti, tīrību un akurātumu. Rajonā organizētajā medikamentu fasētāju konkursā savulaik iegūta godalgotā 3. vieta.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 24.02.2009.
Autore: ĒRIKA BICĀLA
Cesvainē
Foto no personiskā arhīva