Katra lieta dzīvē nolietojas. Ja tas ir cilvēks, tad nolietojas veselība – sāk buksēt, sāpēt… Un gribas vai ne, nākas nokļūt slimnīcā, kas nepavisam nav interesanti.
Bet, ja nu reiz esi ticis, tad katrā lietā un vietā jāatrod, jāizsijā kas pozitīvs.
Tā nupat uz pāris dienām nokļuvu Madonas slimnīcas neiroloģiskajā nodaļā. Neraugoties uz visai traucējošajām sāpēm, tomēr izrādījās interesanti.
Sildīja apkalpojošā personāla, māsiņu laipnā attieksme, un īpaši pārsteidza daktera V. Sīļa pieeja pacientam. Kā tautasdziesmā – ar dziesmiņu druvā gāju, ar valodu sētiņā. Katram pacientam pieejot ar valodu – vienkārši apbrīnojami, ar kādu degsmi, aizrautību un pašatdevi katram skaidro slimības cēloņus, iemeslus, ko darīt, kā labot, kā pareizi rīkoties – dzīvot. Bija vērts saslimt, lai iepazītos ar tik neparastu dakteri. Ja būtu iznācis slimnīcā pabūt kādu dienu ilgāk – nudien, augstskolas kurss būtu iziets.
Paldies!
Paciente DZIDRA BRUZGULE
Varakļānos