Naktī uz 12. decembri Saeima pēc ilgām un nogurdinošām debatēm pieņēma valdības piedāvātos 2009. gadam pieņemtā budžeta grozījumus un ar to saistītos likumus. Galvenā tēma – steidzami jāmeklē līdzekļi budžeta caurumu lāpīšanai, jāsamazina valdības un valsts iestāžu tēriņi.
Lai dabūtu aizdevumu no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas, ir jāpakļaujas viņu prasībām. Naudas aizdevēji izvirza savas prasības, kas obligāti jāizpilda. Izpildot tās, nabadzības nasta nospiedīs visus Latvijas iedzīvotājus. Viens no nabadzības palielināšanās iemesliem ir pievienotās vērtības nodokļa palielināšana no 18% līdz 21%, mazliet zemāks piecenojums ir medikamentiem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem, siltumam, elektrībai, gāzei, presei – 10%. Tas iedzīvotāju maciņos būs jūtams. Visās nozarēs tas ir manāmi pieaudzis. PVN ir tas, kas darbojas visās nozarēs. Tā, piemēram, nopērkot veikalā produktus, tūliņ pie kases čekā iespiež PVN atvilkto summu. Aplūkojot čeku, vari pārliecināties, cik par pirkumu esi samaksājis nodoklī. Ar 1. februāri palielinājās akcīzes nodoklis degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem, kafijai. Šī nodokļu paaugstināšana ir tā saucamā ekonomikas stabilizēšanas plāna sastāvdaļa. Plāns nosaka, ka valsts pārvaldes iestādēs strādājošo skaits un atalgojums par 15% jāsamazina. Turklāt valsts un pašvaldību darbinieki nesaņems ne prēmijas, ne naudas balvas, ne atvaļinājuma pabalstus. Samazināti tiks arī algu fondi. Valsts kopējais parādu jūgs stipri ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni.
Preces dārgākas, iedzīvotāju ienākumi mazāki, tāpēc pirktspēja samazinās. Naudas aprite samazinās, nodokļi no pievienotās vērtības ienāk mazāk par plānoto. Šī nodokļa uzlikšana neko daudz nedos ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai, bet palielinās iedzīvotāju nabadzību. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ienākumi no PVN janvārī samazinājušies par 17%. Godmaņa valdība aprēķinājusi, ka, lai Latvija izkļūtu no ekonomiskās krīzes elles, jālūdz naudas aizdevums no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas 7,5 miljardi eiro jeb 5,27 miljardi latu. Pēc ekonomikas stabilizēšanas plāna šos lielos miljardus paredzēts tērēt 3 mērķiem – valsts budžeta pārfinansēšanai, banku sistēmas stabilizēšanai, izveidojot rezerves uzņēmumu atbalstīšanai.
Aizņēmums ir paredzēts liels, bet jāņem vērā, ka iepriekšējās valdības arī ir ņēmušas lielus aizņēmumus, no kuriem veidojas summa vairāku miljardu apmērā. Valdība tagad vēlas dabūt pēc iespējas lielāku aizdevumu, bet aizmirst, ka parāds ir jāatdod, pie tā nāk klāt arī aizdevuma procenti. Lai atdotu, parādu jūgs palielināsies. Tas gulsies uz vairākām paaudzēm. Tātad uz priekšu nabadzība nodrošināta.
Latvija līdz šim naudu tērēja vairāk, nekā paši ar nodokļiem varam nopelnīt. Mums ir viens no dārgākajiem valsts aparātiem ES. Krītas ražošanas un pakalpojumu radītās vērtības, apjoms samazinās, to rada administratīvais slogs, neapkarotā korupcija, arī ārējā tirgus kritums. Ļaunākais, ka imports pārspēj eksportu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 07.02.2009.
Autors: JĀNIS HIRŠS