Varbūt nevietā šī vēstule, bet ceru, ka tā tomēr sagādās jaukas atmiņas vienam no Cesvaines vidusskolas izlaiduma dalībniekiem.
Tas nekas, ka bērnība pavadīta un saņemta mūžā pirmā vēstule ar pirmās klases audzinātājas ielūgumu 1. septembrī ierasties Cesvainē pirmajā klasē un turpināt mācības pēc bērnudārza apmeklējuma.
Tas bija 31. augusts pirms 12 gadiem. Saulaina, karsta diena. Apiņupes krasti – stāvi. Maz kas zina, ka Apiņupe ir (vietējie dēvē to arī par grāvi). Veco Apiņupi izbagarēja – iztaisnoja kolhozu laikā. Tās līkumotā gultne meža līkumos iezīmējas vēl tagad.
Kraukļu krejotavā dzīvoja un strādāja daudz cilvēku, un daļa tur dzīvo vēl tagad, bet krejotava darboties beidza 1992. gadā. "Jaunvēveros" – blakus krejotavas mājai – dzīvoja Inese Pazāne. Inese bija vecākā no apkārtnē esošajiem bērniem. Viņa bērniem organizēja "skolu", "teātri". Bija pat izveidota "skatuve", vienu reizi viņa pat noorganizēja visiem bērniem un viņu mammām, kā arī mums, pensionāriem, teātri. Par tām dziesmām "Ak tu viens" un citām – sirsnīgs paldies! Inese pieskatīja savu brāli Edgaru un uzraudzīja arī citus bērnus no lielceļa negadījumiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 14.06.2007.
Autore: Z. KUKULE