Šis gads, jāsaka, sākās ļoti dīvaini. Bija 2016. gada 5. janvāris. Novakare. Pēkšņi no otras istabas sauc: "Paskaties, kāds neparasts saules riets!" Dzīvojam trešajā stāvā, un rietumu pamale ir kā uz delnas. Skatos – jā, ļoti skaists, neparasts saules riets. Visa pamale laistās visādās krāsās – sudrabs, zelts, dzeltens, sarkans, zils -, un viss kustas, pārvietojas, pa vidu liela, liela saule.
Te pēkšņi zilajā debesu jumā izveidojās liels, sarkans, pareizas konstrukcijas krusts. Mēs apstulbām un pilnīgi sastingušas vērojām parādību. Nemaz neiedomājām nofotografēt. Kādu minūti tas tur bija, pēc tam lēni sadalījās un ieplūda pārējā krāsu gammā. Lai arī man ir jau garš mūžs, neko tādu nebiju redzējusi. Lasījusi vecos rakstos, ka agrāk, mēra laikā, cilvēki redzējuši zīmes debesīs. Nezinu, ko šī parādība nozīmēja, bet ap dūšu nebija omulīgi. Brīdinājums, vai?
Jā, gads ir sācies ar "lielu troksni". Ugunīgais Pērtiķītis, rokas līdz elkoņiem uzrotījis, ņemas pa pasauli bez žēlastības. Samet vienā mikserī Krieviju, Turciju, Sīriju un turpat arī Ukrainu, un tik jauc un miksē, tracis liels. Sapurina arī Taizemi, iet bojā cilvēki, dzīvnieciņi slīkst. Nu un kas! Vēl šur tur piemet sniegputeņus, plūdus. Un kur vēl brūnās cilvēku drūmupes, kas plūst pa planētas ceļiem, nesot lielus un mazus upurus un velkot astē baigo Zikas vīrusu…
Bet tikām jautri griežas naudas mašīna. Miljoni, miljoniņi, simti tūkstoši, viss kārtībā. Tas – pasaulē.
Kas notiek pie mums, mūsu sētiņā? Vai, vai, lielais Saeimas nams dun. Te valda dusmas, nikni, zibenīgi skatieni, draudīgas sejas, skaļas runas, krēslu grūstīšana. Jā, ir taču valdības maiņa. Kas, kur? Gaiteņos palaikam ir arī dzelzīšu šķindoņa. Apcietina, atbrīvo; vainīgs, nevainīgs, pat grūti izsekot, kas vainīgs vispār, kas nevainīgs.
Naudas mašīna arī te griežas. Čaukst vien. Miljoni, simti tūkstoši, un tik griežas un griežas.
Nu, bet kā tad mazajās valstībās – ģimenē? Arī te jukas!
Te saimnieko vīrusi – vēdera vīruss, kakla vīruss, plaušu vīruss; vienam, otram, kamēr – visai ģimenei. Sliktas ziņas, mīļotais sunītis nomiris, radinieks roku sazāģējis, uzkrīt gripa. Nu tik sākas – dakterīši, zālītes, tabletītes, mikstūriņas, špricītes, sistēmiņas. Vēl ģimenē operācija, kas prasa simtus. Iet karsti!
Vecais maciņš strinkšķ pa šuvēm, sarkans palikdams. Griež eiro un groza – iznāks vai ne. Būs eiriķīši – naudiņa, būs veselība; nebūs naudiņas, veselības nebūs.
Ko tad? Acis nemanot meklē zilajā debesu zilgmē sarkano, lielo krustu rieta stundā. Varbūt jāsūta lūgšana debesīm?
Ak, pasaulīt, pasaulīt, vai nu jau nav par traku?