Vēlos ar jūsu laikraksta starpniecību padalīties patīkamās pārdomās ar lasītājiem.
Nu jau aizlīgota Jāņu diena, vasara iet pretī pilnbriedam, laiks steidzas, bet labās sajūtas nepazūd. Un labi, ka nepazūd, bet raisa pozitīvas emocijas.
Nesen biju uz Cesvaines tautas teātra izrādi – pirmizrādi – Cesvaines kultūras namā. Allaž cenšos pabūt uz šī kolektīva izrādēm, vienmēr arī esmu gandarīta un neviļos nevienā izrādē – arī šoreiz. Pārdomātas dekorācijas, skaisti tērpi, veiksmīga lomu sadale aktieriem, spraiga izrāde. Cesvainē ir daudz labu lietu, un viena no tām ir viņu teātris, kura seju patiesībā veido režisore. Teātris ir dzīvs un aktīvs. Cesvainiešiem ir laimējies piesaistīt profesionālu režisori, kura novada vārdu ceļ un skaisti pušķo.
Lai Dieviņš dod katram pagastam un novadam tādu spēcīgu, zinošu, talantīgu speciālistu!
Man arī asaras saskrēja acīs, kad pēc izrādes, aplausiem skanot, galvenās lomas tēlotājs viegli kā pūciņu pacēla savu režisori uz rokām, iznesa cauri pilnajai skatītāju zālei, tādējādi paužot cieņu un mīlestību par viņas darbu, kas tiek veltīts šim teātrim, šai skatuvei, no kuras pretī viņas aktieri sagaidīja savu režisori, lai vēlreiz uzgavilētu. Jā, Cesvaines teātris savu režisori nes uz rokām!
Tāds ir mans moto šai vēstulei. Lai jums, cesvainieši, pietiek vieduma un gudrības tā turpināt! Lai veiksme un darba prieks jūsu režisorei Aldai Albertei!
Cieņā V. KALNUPA
07.07.2017.