Jā, vai es izvēlējos tikai dažus vārdus? Laikam vēlos daudz vairāk teikt, jo, cik esmu nokļuvusi Madonā, tā prieks pārņem mani, var sacīt – visu būtni.
Vispirms – pilsēta vienmēr tīra, sakopta – ej, no kuras vietas vēlies: visur viss kārtībā. Un, kaut tagad man daudz svešu te, es skatos kā uz pazīstamiem, jo visur smaida un priecīgi iedzīvotāji dodas savās gaitās. Gribas pa šo pilsētu staigāt, to arī daru, ja man ir iespēja: ieeju frizētavā, dodos kādā veikalā, soļoju muzejā…, visur – mana Latvija!
Un iedzīvotāji tā saposušies, ka šķiet – tūlīt būs kāds pasākums… Patīkami acis veldzēt tādos cilvēkos…
Reiz mans autobuss bija aizgājis un mani, nelaimīgu, uzrunāja kāds pāris – varot ienākt pie viņiem un ar radiem, kas dzīvo ap 20 km no pilsētas, lai mēģinot pa telefonu sazināties. Tā arī izdarīju, un viss nokārtojās.
Ja man jautātu, kur es gribētu apmesties uz dzīvi ārpus Rīgas, tad teiktu – Madonā!