Pēc Eiropas Savienības ierosinājuma, piesolot kompensāciju (kukuli) cukura ražotājiem un cukurbiešu audzētājiem (34 miljonu latu apmērā), Latvijā tika pārtraukta cukura ražošana.
2007. gadā Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze kopā ar lauksaimniecības ekonomikas institūta vadītāju Andri Miglavu sastādīja "zinātnisku pamatojumu" tam, lai Latvijā likvidētu cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu. Viņi, pamatojoties uz melīgiem un falsificētiem pieņēmumiem, ka cukura cenas Latvijā kritīšoties jau ar 2008. gadu, aprēķināja, ka cukurbiešu audzētāji un cukura ražotāji tikai cietīšot zaudējumus, tādēļ Latvijā cukurfabrikas Jelgavā un Liepājā jānojauc un cukurbiešu audzēšana jāpārtrauc. Cukura ražotāji un cukurbiešu audzētāji saņemšot no Eiropas Savienības kompensācijas. Līdz ar to notika "brīnišķīgs bizness", jo Latvija tagad iepērk un iepirks katru gadu no Eiropas vai citām valstīm 100 tūkstošus tonnu cukura par 50 miljoniem latu, bet daži bijušie cukura ražotāji saņēma un saņems kādu miljonu latu. Precīzu ziņu par to, cik viņi ir saņēmuši, nav.
Uzskatām, ka šis priekšlikums un kompensāciju izmaksas ir nelikumīgas, jo neviena pasaules vara nevar aizliegt ražot Latvijai pašai savu pārtiku, arī savu cukuru valsts iedzīvotāju vajadzībām, ievērojot to, ka Latvija negatavojas savu cukuru pārdot kādai citai valstij. Neviens nedrīkst pavēlēt Latvijai palielināt importu par 50 miljoniem latu, it sevišķi pašreizējos krīzes apstākļos, sarūkot valsts ieņēmumiem un palielinoties bezdarbam. Cukura nozares atjaunošana nodrošinātu darbu un izdzīvošanu vairākiem simtiem lauksaimnieku un cukurfabrikās strādājošo.
Atbilstoši Braunšveigas (Vācijā) mašīnrūpniecības uzņēmuma informācijai, kopīgās cukura rūpniecības izmaksas pie jaudas 10 tūkstoši tonnu pārstrādāto cukurbiešu dienā par iekārtām sastāda 70-80 miljonu eiro jeb 50 miljonu latu. Kopīgās celtniecības izmaksas kopā ar iekārtām būs 100 miljonu latu jeb 150 miljonu eiro.
Cukurbiešu audzētāji likvidēja cukurbiešu audzēšanu, lielāko daļu cukurbiešu audzēšanas tehnikas izpārdeva (sējmašīnas, cukurbiešu irdinātājus, cukurbiešu novākšanas kombainus un attīrītājus u. c.).
Lai viņi varētu no jauna iegādāties šo (lietotu) tehniku, viņiem nepieciešami vismaz 5 miljoni latu.
Lūdzam cukurbiešu audzētājus piedalīties speciāli organizētajā sapulcē 31. oktobrī pulksten 14 Rīgā, Raiņa bulvārī 8, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas aulā (2. stāvā).
Tur varēs pārrunāt ar cukurbiešu audzēšanu un ar cukura rūpniecības atjaunošanu radušās problēmas un arī rast to risinājuma iespējas.
Nedrīkst aizmirst, ka cukurbietes lauksaimnieku augu sekā vienmēr ir bijušas ekonomiski visizdevīgākais augs, kas pārsniedzis ienākumus no graudaugu audzēšanas un arī ienākumus no rapša divas līdz trīs reizes.
Ļoti aktuāls un svarīgs ir jautājums par bioetanola ražošanu. Pēc ES pieņemtās stratēģijas, biodegvielas ražošana lauksaimniekiem kļūs arvien nozīmīgāka. Bioetanolu ražot no cukurbietēm ir daudz izdevīgāk nekā no graudaugiem. Tā ieguve no 1 ha zemes ir divas reizes lielāka no cukurbietēm, salīdzinot ar graudaugiem. Francijā 70% bioetanola iegūst no cukurbietēm. Bioetanola ieguvi no cukurbietēm sekmēs arī Eiropas Savienība. Šiem mērķiem mēs varētu iegūt arī Eiropas Savienības atbalstu un naudu.
Biedrības "Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu"
priekšsēdētājs Dr. sc. ing. GEORGS BAGĀTAIS
Asoc. prof. Dr. oec. JĀNIS KAKTIŅŠ
Prof. Dr. hab. sc. ing. ARVĪDS VILDE