Jurģi, Jura diena, mūsu senčiem (kā kuriem) tā bija cerību, citas mājvietas, cita saimnieka meklējumi, citam sāpīga šķiršanās no ierastās vides.
Ko mēs sagaidām pēc Jurģu dienas? Arī dažādi, bet vairumam sāp sirds par pazemojumu par pieliktajām (paaugstinātajām) algām ministriem un daudziem ierēdņiem. Par ko? Ja Latvija kļūs arvien mazāk apdzīvota, ja nesakārtota izglītības sistēma, veselības aprūpe?
Piemaksas un prēmijas parasti maksā par labu darbu, ne haosu. Pieļauju, ka ačgārnie lēmumi reizēm nav ļaunprātība, bet vienkārši jautājumu neizpratne, moderni teikt –
nekompetence. Bet kur lai tā kompetence būtu? Ja ievēlētajiem deputātiem nav attiecīgo zināšanu, vai neiziešana no sava labklājības burbuļa. Dzīves neizpratne! Protams, mūsu tautai un Latvijai ir bijuši sliktāki laiki, un tomēr arī šodien cilvēkiem vajag garīgu spēku, lai nenogrimtu, nesāktu dzert, nekļūtu ļauni. Cerēsim, ka pavasaris mums dos iedvesmu dzīvot, līdzi just tiem, kuriem ir sliktāk, – pasaules nemieri, karš. Mēs savā zemē!
21.04.2023.