Šoruden ātrāk nekā citus gadus pilsētnieki atkal ir spiesti jautāt: "Būt vai nebūt siltumam daudzdzīvokļu mājās?"
Vasara jau bija tāda "jocīga" – drīzāk salta, ne silta, tad nu rudens arī rāda savu dabu – jau 16. septembrī āra termometrs rāda knapi 7-8 grādus siltuma.
Visi gaida atvasaras iestāšanos, bet nekādu tropu joslas klimatu jau nu nesagaidīsim. Bez tam, māju sienas atvēsinās arvien vairāk, piesūcas ar mitrumu – pēc tam vajag vairāk siltumenerģijas, lai māju iesildītu. Kur tad te ir siltuma resursu taupīšana? Kur – taupīšana personīgajos maciņos, ja tiek ieslēgtas elektriskās sildāmierīces, eļļas radiatori? Pēc šī mitruma perioda atkal jāiet pie ārsta, jāsūdzas par locītavu sāpēm, bērniem biežāk piemetas klepus, iesnas, dažādas alerģijas, jo mikroskopiskie kukainīši – ērcītes – vislabāk "dzīvojas" šādos mitruma, vēsuma apstākļos. Jāņem vērā, ka globālā sasilšana dod mums ne tikai labumu ar augstāku vispārējo āra temperatūru, bet arī "lutina" ar biežiem lietiem, bez tam, kūstot lielajiem ledājiem, atbrīvojas, kā to lai vienkārši pasaka, aukstuma enerģija. Tie, kas vēl atceras sniegotās, ledainās ziemas, zina, ka, strauji kūstot sniegam, sevišķi lielāko upju – Daugavas, Gaujas – ledus iešanas laikā, saule it kā silda, bet ir drēgns, vēss, kamēr iziet lielie ledi. Tāds pats process pašlaik ir uz visas zemes, un tam ir jāpiemērojas.
Turklāt – mums taču ir tik liels tehniskais progress – katras mājas pagrabā ir automātiskā ūdens sildīšana, siltuma padeve, pie tam siltumu regulē pēc āra temperatūras. Kur gan ir problēma? Vai nu nesaprotam, vai negribam?
Labāk uzvilkt "vaļenkus", trīs džemperus un gulēt ar lakatiem galvā, nekā dzīvot cilvēcīgi?
Ticiet man, par ārstēšanos jāmaksā daudz vairāk un daudz ilgāk nekā par pāris siltuma kalorijām rudenī. Un ko darīsim tad, ja šāda temperatūra kā tagad būs jau 1. septembrī? Tas laiks ātri vien var pienākt.
Būsim saprātīgi un sāksim savas mājas un dzīvokļus pamazām apsildīt. Ja nu tiešām vēl nāks kāds siltuma vilnis, tad taču automātiski varēs siltuma padevi izslēgt. Vajag tikai būt saprātīgiem pret sevi un saviem līdzcilvēkiem.
LISILA PIŅĶE
P. S. 17. septembrī no rīta termometrs ārā pie loga rādīja +4°C. Istabā vēss, radiatori auksti. Secinājums – ārkārtas situācijām neviens – ne vadība, ne arī iedzīvotāji – nav gatavs, katrs grib pierādīt savu taisnību un "deķīti" vilkt uz savu pusi. Bet ko tad, ja situācija būs daudz nopietnāka kā tagad? Vai tad arī rakstīsim tikai iesniegumus un taisīsim aptaujas?
Lai pieslēgtu siltumu, nepieciešams no mājas rakstisks iesniegums? Vai tad, ja mājā izceltos ugunsgrēks vai kāds nomaldījies šāviņš sagrautu māju, arī būs vajadzīgs iesniegums ar 10 parakstiem?
Nu akurāt kā Bulgakova "Meistarā un Margaritā"! Ak, vecie, labie padomju laiki!