Brīvības piemineklis bieži tiek pieminēts, sevišķi pēc 16. marta notikumiem – gājiena un pulcēšanās atļauja bija izdota divām savstarpēji naidīgām grupām. Abām vienlaicīgi. Sekas vēl jūtamas, Saeima pat tagad spriež, kā novērst nekārtības pie Brīvības pieminekļa, varbūt jaunais likums ieviestu kārtību.
Brīvības piemineklis ir Latvijas svētums, kas savā būtībā atspoguļo brīvības cīņas, brīvība iegūta, cīņa bija grūta, prasīja daudz upuru. Pieminekļa apakšējā daļā akmenī kaltie tēli vēstī par notikumiem no latviešu tautas vēstures. Pieminekļa priekšpusē – Latvija, drosmīgas un reizē maigas sievietes veidolā, kas tur rokās vairogu un šķēpu. Tai līdzās stāv jaunava un jauneklis, tie abi tur mūsu valsts karogu kā slavas vainagu savai mātei Latvijai virs galvas, bet pāri sievietes galvai spīd gaiša, daudzžuburaina rīta saule.
Zem sievietes kājām lielā, gaišā plāksnē iekalti simboliski vārdi – Tēvzemei Brīvībai. Piemineklī redzams zemnieks ar izkapti, blakus kalējs un zvejnieks. Citā vietā tēloti Daugavas tiltu aizstāvji, kas iet uzbrukumā. Redzami trīs ķēžu rāvēji – tēvs ar diviem dēliem, kas kopīgiem spēkiem sarauj nebrīves važas. Redzami karavīri, kas atgriežas no kaujas lauka. Simboliski attēlota Latvijas vēsture. Piemineklis celts no sarkana un zilgana granīta un bālgandzeltena kaļķakmens. Pašā augšā ir Brīvība, kas izkalta no vara. Tas ir sievietes tēls, kas tur paceltās rokās augstāk par visu trīs zelta zvaigznes. Tās apzīmē trīs zvaigznes Latvijas ģerbonī – Vidzemi, Kurzemi kopā ar Zemgali, Latgali.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.06.2013.
Autors: JĀNIS HIRŠS