Augusta pēdējā piektdienā, 26. augustā (laikā apmēram pirms divpadsmitiem), devos mājup virzienā no Saules ielas. Pirms šķērsot krustojumu Saules, Mazā uz Lauku ielu, pēkšņi no aizmugures, no Saules ielas, bez bremzēm, tempā, tai pašā virzienā (Lauku ielas) vieglā mašīna!
Knapi strauji piestāju, it kā jūtot uzbraucienu, nedaudz uzskatot, nofiksēju nepilnu mašīnas numuru. Ejot tālāk, pamanīju, ka automašīna iegriezās no Lauku ielas kreisās puses pagalmā, iepretī auto remonta stāvlaukumam. Nu bija pilnībā redzams arī auto numurs.
Ir runa par milzīgo bezatbildību braukšanas kultūrā. Cik vajadzēja līdz nelaimei, kādā mērā par sekām? Un tikai kāda pārgalvības un necilvēcības dēļ. Tu nemaz nedrīksti pāri ielai doties, neskatoties atpakaļ. Tas jau sen zināms, ka tiek ignorēts priekšā esošais, galvenokārt gājējs. Retos gadījumos bijusi saskare ar Dievcilvēkiem pie stūres, kuriem seko visvislabākie vēlējumi viņu dzīvē. Ir pat gadījumi, kad lielās transportmašīnas apstājušās, kur pat pārejas nav, lai palaistu gājēju (emocijas līdz labvēlības raudienam uznāk). Viss no cilvēka būtības atkarīgs. No tukša trauka nepasmelsi.
Sakāms tikai viens. Morāle veiksmīgi sabradāta. Bez pienākuma un personīgas atbildības sabiedrības kopainā. Ja runa par saturīgu kārtību, disciplīnu – šāda rīcība pielīdzināma totalitārismam, kas nav pieļaujams.
Un tā tik rullējam tālāk (ko vien iedomājies un gribi!), izmanto šo svētību laiktelpā savam vien labumam no augšienēm līdz pat apakšām. Tā nu ir nenoliedzama caurredzamība – kapitālisma ideoloģija.