Jau ilgāku laiku turpinās politiskās diskusijas un apskata raksti presē par novadu reformas galīgo variantu.
Pēdējā laikā vienlaikus ar tematu par rajonu padomju likvidāciju saasinās jautājums par cita otrā līmeņa pašvaldību – apriņķu – izveidi.
Kā bija lasāms A. Margēvičas rakstā "ZZS un TP pieņem Godmaņa kompromisu par pašvaldību reformu" ("NRA", 15. februārī), premjers bija atsevišķi ticies ar katru no domstarpību pārņemtajiem koalīcijas partneriem (TP un ZZS) un pārrunājis, kā reizē ar pagastu padomju likvidācijas jautājumu risināma apriņķu izveide.
Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu Latvijā ir pieci plānošanas reģioni – Kurzeme, Latgale, Rīga, Vidzeme un Zemgale. Tomēr šis plāns par piecu apriņķu jeb otrā līmeņa pašvaldību izveidi nesakrīt ar otru plānu, kas paredz deviņu pašvaldību izveidi, jo plānošanas reģionu un apriņķu funkcijas tomēr ir atšķirīgas.
Spēcīgu rakstu "Jāpieņem likums par apriņķu pašvaldībām, citādi reforma jāaptur" ("NRA", 16. februārī) publicējis Balvu rajona padomes izpilddirektors A. Kazinovskis. Viņš kā kļūdu novērtējis reformu fokusēšanu vienīgi uz novadu jeb pirmā līmeņa pašvaldību izveidošanu, likvidējot otro pašvaldību līmeni – rajonu padomes. Viņš rūpīgi izvērtējis šīs rīcības negatīvās sekas un secinājis, ka reformas sekmīgai pabeigšanai nekavējoties jāizstrādā un jāpieņem likums par apriņķu pašvaldībām, jānosaka apriņķu skaits, to teritoriju lielums un pildāmās funkcijas.
Marta vidū notika Latvijas Zemnieku savienības kongress, kurā gandrīz visi runātāji pievērsās pašvaldību reformas jautājumiem, atbalstot novadu brīvprātīgu izveidi un nepieciešamību veidot otrā līmeņa pašvaldības – apriņķus.
Diskusijās piedalījās arī premjers Ivars Godmanis, paužot šaubas, vai spēcīgu lielo novadu izveide bez otrā līmeņa pašvaldībām funkciju pārņemšanā varētu notikt uzreiz un īsā laikā.
Šī nozīmīgā kongresa norise tika atspoguļota visā republikas presē, arī laikrakstā "Stars" (20. martā).
Pēc tam ("NRA", 26. martā) bija lasāms A. Margēvičas raksts "Apriņķu jautājumā tuvojas ZZS un JL pozīcijas iepretim TP". Izrādās, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā TP pārstāvju viedoklis palicis mazākumā pret ZZS un opozīcijas pārstāvju JL pārstāvību jautājumā par apriņķu pašvaldību izveidi. Rakstā minēts arī par pašvaldību ministra Edgara Zalāna izteikto viedokli par apriņķu izveidošanu līdz 2013. gadam, minot par labu piecām otrā līmeņa pašvaldībām. Savukārt ZZS uzskats ir, ka nepieciešamas deviņas apriņķu pašvaldības.
A. Margēvičas rakstā "Rajonu reorganizācija iestrēgst strīdā par apriņķiem" ("NRA", 28. martā) uzsvērts, ka rajonu reorganizācijas jautājumā starp politiskajām partijām trūkst nepieciešamā politiskā atbalsta. ZZS priekšlikums ir, ka rajonu padomēm jāturpina darboties līdz pat apriņķu izveidei, kas varētu būt ap 2010. gadu. Nav arī īstas skaidrības, vai lielās reģionu pilsētas, kā Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Rēzekne, varētu būt virs vai zem iespējamiem apriņķiem.
Diskusijas arvien turpinās, kopsaucējs beigu beigās būs jāatrod. Taču skaidrs, ka bez otrā līmeņa pašvaldībām mums neiztikt. Visloģiskākais šķiet deviņu apriņķu variants. Runājot par pieciem plānošanas reģioniem, būtu tomēr arī skaidri jānodala šo reģionu robežas, piemēram, starp Vidzemi un Latgali, ņemot vērā gan vēsturiskās saknes, gan pēdējos gadu desmitos izveidojušos stāvokli un reģionu ekonomiskās attīstības intereses.
Autors: ĀDOLFS BORBALS