Iepirkos Kusas veikalā, gribēju par pirkumiem norēķināties sīknaudā, jo tās bija sakrājies tik daudz, ka maciņu nevarēju aiztaisīt. Un tomēr pietrūka 8 centu. Maciņā bija arī lielāka naudiņa, taisījos jau mainīt, kad no aizmugures sveša meitene sacīja: "Es iedošu, nemainiet!" Un pasniedza pārdevējai.
Biju izbrīnīta, pārsteigta. Paspēju noprasīt, kā sauc un kurā klasē mācās šī labdare. Kādam tas varbūt liksies sīkums, bet manā gadu senumā – notikums. Šajā lietainajā, drūmajā dienā tas bija kā saules stariņš, kas izspraucies cauri mākoņiem.
Ir jāpriecājas par tādu jauniešu cilvēcīgo attieksmi. Šinī gadījumā tā bija Sabīne no Kusas skolas 7. klases. Mēs abas kaut uz mirkli kļuvām abpusēji bagātas dvēselē. Paldies, Sabīne!
Kusas skolā mācās daudz tādu audzēkņu, kas nav aizmirsuši sasveicināties. Tas taču nemaksā neko. Tā ir attieksme vienam pret otru. Saprast to, ka tev ir redze laba un proti izrunāt kaut vienu vārdu, un jūties dzīvs.
Var priecāties par Kusas bērnudārza "Sprīdītis" audzēkņiem, kas audzināti būt pieklājīgiem. Ejot ikdienas pastaigās, satiekot cilvēkus, visi vienā balsī smaidīgi noskandina: "Labdien!" Uzrunātais nejūtas viens un redz, ka dzīve nav apstājusies un ir turpinājums paaudžu paaudzēs.
Salasīsim šos mazos, gaišos mirkļus kopā – un mums būs viens liels piepildīts dzīves apcirknis!
23.10.2019.