"Teic man, kur tu steidzies, gadu skaitītāj?
Neredzu nekad es tevi vaigu vaigā.
Tikai jūtu, kāds pa pēdām klusi staigā
Un no dienas dienā gadus krāj." (L. Brīdaka)
Izlasot "Starā" publicēto rakstu "Novadniekam Kārlim Pamšem – 100", radās doma arī man atcerēties šo izcilo skatuves mākslinieku kā RKDT režijas pamatu pasniedzēju.
Mācījos sešus gadus neklātie-nē – tehnikumā, kursa audzinātājs pirmajos gados bija režisors Oļģerts Šalkonis, pēdējos gados – režisors Kārlis Pamše, kas bija ne tikai režijas pedagogs, bet arī lielisks humora pazinējs. Viņa vadītās nodarbības arvien tika ļoti gaidītas.
Uzvedums "Ja mana dzīve būtu tik mana vien…" ir attiecināms dažādām paaudzēm, viņa devums arī šodien ir nepieciešams.
Līdzīgs – mans diplomdarbs – Andreja Uspenska luga "Piecas sirdis", žūrijā – Kārlis Pamše. Kāpēc es izvēlējos šo lugu? A. Uspenska luga "Piecas sirdis" mani uzrunāja ar savu tīro, skaisto draudzības, mīlestības un radoša darba tēmu. Mūsu sabiedrības cilvēka morālā stāja, viņa ētiskais, garīgais spēks, kas atspoguļots lugā, saliedēja manu mazo kolektīvu.
Luga tika apstiprināta – atziņa, ka kolektīvs var viesoties citos kultūras namos.
Lugas "Piecas sirdis" virsuzdevums – cilvēka laimes ideāls. Visdārgākais mūsu dzīvē ir darbs, draudzība, radīšanas prieks, atziņa, ka esi noderīgs savai zemei, spēja uzupurēties tuva drauga labā. Nežēlojot spēkus, tiekties pēc šī laimes ideāla.
Strādāju Dzelzavas kultūras namā. Pirmizrāde bija 1966. gada 24. septembrī, luga izrādīta deviņas reizes, atsauksmēs atzinīgi vārdi. Pieminēti lugā darbojošies aktieri: Armands Prūsis, Viktors Nitišs, Māra Briede (Kerevica), Modra Karpa vai Inga Puzule, Emma Dzedziede, dekorators Miervaldis Ozols, režisore Dzintra Šuma.
"Mieru, kas pilda mūsu sirdis,
Cerību, kas dod spēku,
Ticību, kas nes mūs cauri dzīvei,
Uzticību, kas netiek pievilta,
Mīlestību, kas ir ilgstoša!"
Mana vēlēšanās: "Meklēt, atrast un citiem dot to saknīti, kas palīdz izdzīvot."
Atmiņās dalījās
DZINTRA ŠUMA
Madonā
29.03.2017.