Jau pagājuši pieci gadi, kopš esmu Madonas novada Barkavas pansionātā.
Atvadoties no skaistās Cesvaines pils un parka, man daži izteica nožēlu, ka turpmāk man būšot jādzīvo tik "pelēkā stūrītī", kā Barkava. Tur vienīgā dižākā celtne esot senatnīgā katoļu baznīca, bet pastaigu vieta – vietējā kapsēta. Bez tam, viņi citēja Evaņģēlijā lasītu teicienu, ka neviens pravietis netiekot cienīts savā tēvzemē. Ar humoru atbildēju, ka, protams, neesmu pravietis, bet tikai dzimtā pagasta kādreizējais bērns, kuram liktenis lēmis pavadīt dziļa vecuma gadus 6 km attālumā no bijušajām mīļajām tēva mājām. Šeit dzīvojot, varu aizstaigāt pie manu tuvinieku un paziņu kapiem. Svētdienās, ja iespējams, dodos uz dievkalpojumu baznīcā, kuru pirms 130 gadiem, jādomā, palīdzējuši celt mani vectēvi – Jānis un Juris. Tur atrodoties, varu apcerēt un meditēt par aizgājušo gadu gājumu, tāpat palūgties par dzimtā pagasta cilvēkiem un tēvzemes, Latvijas, likteni…
Dažreiz jautāju sev: "Ko labu esmu veikusi pansionāta gados?" Tad atceros tos brīžus, kurus pavadu pie nevarīgajām māmiņām ratiņkrēslos vai vāji redzošām, uzklausot viņu atmiņu (dažreiz tik skumjos) stāstus, jūtu, ka dalītas bēdas kļūst pusbēdas…
Reizi mēnesī, kad mūsu mazajā pansionāta kapelā vietējais priesteris notur dievkalpojumu, uzaicinu apmeklētājus, protams, kuri to vēlas; liturģijā cenšos (cik protu) teikt atbildes.
Taču visbeidzot gribu vēl pastāstīt to, ka es 1943. gadā esmu beigusi Barkavas pamatskolu. Tās ēkas sen vairs nav, bet ir uzcelta skaista, jauna skola. Man tajā laimējās 1989. gadā piedalīties Barkavas pamatskolas 120 gadu jubilejā; tas bija brīnumainais tautas Trešās atmodas laiks. Bija ieradies arī kādreiz šo skolu absolvējušais teoloģijas profesors Henriks Trūps.
Godinot manas pirmās skolas piemiņu, es iedrošinājos 2015. gada maijā griezties ar zināmu ierosinājumu pie toreizējā pagasta vadītāja Staņislava Smeltera. Ierosme bija radusies, izlasot rakstnieces, dzejnieces Annas Rancānes grāmatu "Divpadsmit Latgales loki". Izteicu vēlēšanos, lai pie Barkavas pamatskolas tiktu piestiprināta plāksne ar triju ievērojamu zinātnieku vārdiem, kuri savulaik beiguši Barkavas pamatskolu, un tie ir: astronomijas zinātņu doktors Jānis Ikaunieks, teoloģijas profesors Henriks Trūps, arheologs, vēstures doktors Ēvalds Mugurēvičs. Šai ierosmei piekrita pašreizējā skolas vadība. Minētā goda plāksne ir jau izgatavota, to paredzēts šoruden novietot pie skolas. Protams, tas notiks svinīgā pasākumā, piedaloties skolēniem, goda personām un visiem šai pasākumā ieinteresētajiem. Jāsaka: "Lai izdodas, draugi!" Ar šo pasākumu Barkavas skola varēs lepoties pat visu Latgales novadu priekšā.
Un es jutīšos kā cilvēks, kas mazu rozes ziedu nolicis pie savas pirmās skolas sliekšņa…