Latvijas nacionālā karaspēka pirmā virspavēlnieka Oskara Kalpaka piemiņas pasākumi tradicionāli notiek ne tikai Rīgā, „Airītēs" un viņa dzimtajā pusē Meirānos. Pulkveža komandētā bataljona piemiņa Viduskurzemē iemūžināta memoriālajā sienā.
Jau ceturto gadu Latvijas patriotus un visus interesentus pulcēja atceres pasākums Skrundas novada Nīkrāces pagasta Lēnās. Atgādināšu, ka Kurzemes vidienē sākās Latvijas atbrīvošanas cīņas no lielinieku varas 1919. gada 5. janvārī Jelgavā O. Kalpaka izveidotā Latviešu atsevišķā bataljona vadībā. Zīmīgi, ka netālu no vietas, kur 1919. gada 3. martā O. Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu, 2007. gada rudenī Lāčplēša dienas priekšvakarā tika atklāts monuments. Ansamblis simbolizē krustcelēs novietotu cietokšņa sienas fragmentu. Ap desmit metru garo un trīs metrus augsto mākslinieciski veidoto laukakmeņu kompozīciju papildina plāksne, kurā iegravēti bataljona rotu komandieru vārdi. Pieminekļa idejas autors – Latvijā pazīstamais lauksaimnieks, kādreizējais Nīgrandes paraugsaimniecības vadītājs Jānis Blūms. Ieceri iedzīvinājusi tēlniece Maija Eņģele. Jānis Blūms ir gandarīts, ka memoriāls apliecina kalpakiešu varoņgaitu nemirstību tautas atmiņā. Tādējādi viņš piemin arī savu represēto un lēģerī nobendēto tēvu – Kalpaka uzticamo cīņubiedru un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, virsleitnantu Pauli Blūmu.
Lai mums vienmēr būtu, kur smelties spēku un pašapziņu tautas turpmākai pastāvēšanai! Jo īpaši mūsdienās, kad Latvija slīgst dūksnājā un izpratne par patiesu varonību nereti tiek banalizēta līdz pat absurdam…
Autors: NORMUNDS NORKUSS
speciāli „STARAM"