Nosvinēti gada gaišākie svētki – Jāņu diena, šonedēļ – Pēterdiena. Klausoties līgodziesmās, neviļus prātā nāca, kā svinēja Jāņus padomju laikos.
Jāņu svinēšana toreiz bija aizliegta. To izskaidroja kā Latvijas buržuāziskā nacionālisma izpausmi, kas esot kaitīga padomju ideoloģijai. Laukos ražojošās iestādes bija sovhozi un kolhozi. Padomju vadošās iestādes stingri raudzījās, lai Jāņus nesvinētu un cītīgi strādātu. Lauku sētās vecu vecā tradīcija tomēr tika turpināta, cilvēki ēda, dzēra, līgoja, protams, līgošanu uz āru neizrādīja. Vīriem bija grūti – jāiet uz darbu, bet moka paģiras. Ja mazliet „palāpījās", kļuva vieglāk. Vissliktāk veicās traktoristiem – stūre smaga, rokas trīc, traktors neklausa, dažiem darba diena beidzās grāvī, arī koki pagadījās ceļā. Rezultātā pagāja vairākas dienas, remontējot salauzto tehniku. Kolhoza priekšnieki ierosināja – Jāņu dienas darbu paveikt iepriekšējā svētdienā. Rajona vīri nepiekrita, jo tas bojājot padomju ideoloģiju. Pa radio, televīzijā neatskanēja neviena līgodziesma.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 28.06.2011.
Autors: JĀNIS HIRŠS