Mazdrusciņ pēc lietus, mazdrusciņ pēc zemes, tomēr vairāk pēc miglas un tumšām novakarēm smaržo skopās novembra dienas.
Tās nelutina ar krāsām dabā. Tās ir apbrīnojumi noturīgas savā vienveidībā. Tomēr arī novembra mijkrēšļiem, kuros svinam valsts dzimšanas dienu un varoņu atceres dienu, kad ļaujamies dvēseļu un veļu pieminēšanai, ir kāds īpašs valdzinājums – tie tuvina cilvēkus cits citam un visā pilnībā ļauj mums novērtēt siltu, mierpilnu un mājīgu telpu esamību.
Līdzko iestājas tumšais laiks, man vajag sveču gaismiņu un siltumu sev apkārt. Iededzu to bez īpaša nolūka un sildos, un aizgūtnēm baudu mieru un labsajūtu, ko sniedz tāds mazs un spožs dzīvas uguns gaismas stariņš tumsas jūrā.
Novembris kā jau salnu mēnesis piesaka sevi ar aukstu laiku, dubļiem un gariem vakariem, kad laiks pārlūkot šā gada ražu un nodoties citiem saimniecības darbiem. Sākoties ziemas mēnešiem, jārūpējas, lai "neiesūnotu" ne fiziski, ne garīgi.
Garu jeb veļu laikā ir Dvēseļu diena (2. novembris), kad lūdzas par mūžībā aizgājušo tuvinieku dvēselēm.
Rudens prieka pilnie svētki ir 10. novembrī – Mārtiņdienā, atzīmējot rudens darbu noslēgumu un paverot vārtus ziemas sākumam. Lai gādātu par auglību, ļaudis dodas masku gājienos.
11. novembrī par godu Lāčplēša dienai Latvijas pilsētās un novados notiks dažādi pasākumi varoņu godināšanai.
18. novembrī, ar dažādiem pasākumiem, koncertiem, svētku uguņošanu svinot mūsu Latvijas valsts proklamēšanas gadadienu, neaizmirsīsim mazu svecīti aizdegt katrās mājās.
Lai mierpilns un rosīgs novembris!
Autore: ILVIJA KRĒSLIŅA