Katru no mums saista pavediens. Pavediens ar pagātni un nākamību, vēsturi un mūsdienām. Pavedienā – ieaudzinātā senču tikumība un čaklums. Pavediens –
saistība ar tagadējiem sapņiem, darbu un cerībām.
Man māmiņa gan mācīja,
Vai rītiņš, vakariņš:
Darbiņš tavs tikumiņš –
Laimai vārtus atdarīs.
Gribu pastāstīt par Gunāru Gabrišu – čaklu, sabiedrisku, izpalīdzīgu cilvēku.
Gunāra dzīve aizsākās Gaigalavas pagasta "Ciemata" sādžā. Augot kopā ar pieciem brāļiem, pagāja bērnība. Tētis strādāja kolhozā par kalēju, mamma mājās aprūpēja savus vīriešus un piedalījās darbā kolhoza lauku brigādē. Pa dubļiem un dziļo sniegu tika mērots ceļš uz Gaigalavas vidusskolu, ko Gunārs absolvēja 1973. gadā. Tālākie sapņi viņu aizveda uz Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, kur veterinārārsta diplomu ieguva 1978. gadā. Pirmā darbavieta Gunāram ir Jelgavas akadēmijā veterinārās medicīnas fakultāte, kur strādā par pasniedzēju. Tika apgūtas zināšanas aspirantūrā. Gunāram Gabrišam ir profesionālā maģistra grāds veterinārajā medicīnā.
1987. gadā Gunāru dzīves ceļš atveda Varakļānu pusē uz kolhozu "Latgale", kur viņš nostrādāja par veterinārārstu līdz kolhoza likvidācijai, vienlaikus pēdējos gados bija arī priekšsēdētāja vietnieks. Pēdējos kolhoza pastāvēšanas gados bija problēmas ar transportu. Dažreiz vajadzēja daudzus kilometrus no vienas lopu fermas līdz otrai mērot kājām, nesot arī smago medikamentu somu.
1997. gadā viņš apņēmības pilns nodibina veterināro aptieku –
zemnieku saimniecība "Gabriši", kas apkalpo visu Varakļānu novadu un visus apkārtējo novadu iedzīvotājus. Gunārs laipni sniedz veterinārārsta pakalpojumus, izskaidro sīki par zāļu lietošanu, kā arī ieteikumus par ārstēšanu. Ir patīkami apmeklēt un uzklausīt viņa padomus.
Arī Gunāra dzīvesbiedre ir mediķe, ar Medicīnas akadēmijas farmācijas fakultātes izglītību, tāpēc ir zinošs palīgs darbā.
Abi bērni gan diemžēl nav gājuši vecāku pēdās un nav saistīti ar medicīnu. Dēls Artūrs ir beidzis Latvijas Universitātē bakalaurus un pašreiz strādā Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā. Meita Agnese mācās Mūzikas akadēmijas 3. kursā.
Daudzus gadus Gunārs ir Varakļānu novada pašvaldības domes deputāts, kur ar saviem ieteikumiem un zināšanām cenšas uzlabot novada iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Pirms pusgadsimta pazaudētos svētkus tagad esam atguvuši. Gunāram Dievs ir devis gara dāvanas. Katru svētdienu ģimene apmeklē dievkalpojumus Varakļānu Romas katoļu baznīcā.
Jau no seniem aizmūžiem mūs katru dzīvē ir vadījis Dievs. Arī pazīstamā tautasdziesma teic:
Dievam devu labu rītu,
Dievam labu vakariņu,
Dievpalīgu tik gribēju,
Kur iedams, tecēdams.
Gunāra ģimene uztur saikni ar dzimto pusi. Katru gadu ģimene cenšas apmeklēt kapusvētkus un svecīšu svētkus Gaigalavas kapsētā, uzkopjot senču kapus, kā arī aizlūdzot par viņu dvēselēm. Mūžībā ir jau abi Gunāra vecāki un trīs no pieciem brāļiem.
Gunār, lai nezūd un neizsīkst spēks un turas veselība arī turpmākajos gados!