1. augustā sabiedrības institūcija „Publiskās atmiņas centrs" nosūtījis Madonas novada pašvaldībai un laikrakstam "Stars" apkopotu informāciju par komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu. Rakstā institūcija atgādina par šā gada 24. februārī centra izdoto, Satversmē nostiprināto pienākumu īstenot komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanu, nosūtot vietvārdu ieteikumus pašvaldībai, taču atbilde, kā arī rīcība strīdīgo vietvārdu pārsaukšanā neesot sekojusi.
Centrs uzsver, ka paralēli lietas morāli ētiskajai dimensijai un sociālpolitiskajai dimensijai pastāv lietas tiesiskā dimensija. Tostarp norādīts uz Latvijas Republikas Satversmes kodola normu, ka „vietvārdiem, tajā skaitā adresācijas objektiem, izvēlas tādus nosaukumus, kas atbilst labiem tikumiem un ko apstiprina Valsts valodas centrs".
„Tiesību normas paredz, ka par oficiāliem vietvārdiem izvēlas tādus ģeogrāfisko objektu nosaukumus, kas iekļaujas latviskajā kultūrvidē, sekmē tās vērtību saglabāšanu un attīstību un atbilst labiem tikumiem."
Rakstā pausts centra viedoklis: „Latvijas Republika Satversme paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākumu. Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināts, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus. Šo konstitucionālo normu kopsakarā juridiski interpretējot iepriekš noskaidrojamo ģenerālklauzulu „labi tikumi" oficiālo vietvārdu normu kontekstā, jāuzsver, ka šī ģenerālklauzula nav interpretējama šauri, proti, tiesību zinātnē ir atzīts, ka „sabiedrības tikumība kā leģitīms mērķis aptver sabiedrībā valdošās sociālās un ētiskās normas, par ko pastāv konsenss, ka tās ir nepieciešamas sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai". Tiesību pētnieks Egils Levits apstiprina šo tēzi. Pašsaprotami, ka konstitūcijas īpaši šim nolūkam – sabiedrības leģistiskai integrācijai un konsolidācijai – veidotā preambulā ietvertās maksimas ir šis konsenss harmoniskai sabiedrības funkcionēšanai. Totalitāra režīma toponīmu esība un sociālā iedarbība pretrunā šim konsensam, jo pārstāv Latvijas Republikas Satversmes ievadam pretēji vērstu sociālpolitisko naratīvu. Ar totalitārā okupācijas režīma valodas pārvaldību saistīto toponīmu maiņa ir pašsaprotams process, kas tiesiski izriet no Latvijas Republikas Satversmes spēkā esības un kas publiskās atmiņas sfērā ir publiski tiesisks pienākums no brīža, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā, pieņemot deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", atzina starptautisko cilvēktiesību dokumentu spēku.
Suverēnas valsts prettiesiska sagrābšana un likvidēšana – šajā gadījumā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) veiktā Latvija Republikas prettiesiskā okupācija un prettiesiskā aneksija – starptautiskajās tiesībās ir jus cogens normu pārkāpums, par kuru personu var saukt pie atbildības universālā jurisdikcijā – jebkura pasaules valsts un jebkurā laikā. Vēsturiskas personības kolaborācija jeb sadarbība ar okupācijas režīmu var tikt vērtēta dažādos līmeņos, taču tieša, instrumentāla dalība valsts prettiesiskā inkorporācijā okupētājvalstī neapšaubāmi ir dziļākais kolaborācijas līmenis.
Augsti vērtējam iniciatīvu beidzot likvidēt PSRS okupācijas totalitārā komunistiskā režīma, kā arī Krievijas Impērijas rusifikācijas politikas toponīmus ielu nosaukumos, kā arī vēršam uzmanību, ka oficiālie nosaukumi nedz palielina, nedz samazina to personu, kuru vārdus tās nes, nepolitiskās darbības kultūrvēsturisko, saimniecisko vai māksliniecisko vērtību, bet atspoguļo Latvijas Republikas ārējo normatīvo aktu nostādni pret faktu – neatkarīgas Latvijas Republikas esību un no tās Satversmes izrietošiem pilsoņu pienākumiem.
Arī 13. Saeimas atbildīgā komisija – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija – ir vēl 2022. gada martā tās priekšsēdētāja Arvila Ašeradena peronā rakstveidā uzsvērusi komunistiskā totalitārā režīma oficiālo vietvārdu lietā, ka „šobrīd būtu atbilstošs brīdis rūpīgi pārskatīt arī citu ielu nosaukumus, lai pārliecinātos, ka vai tādā veidā netiek slavinātas tās vēsturiskās personības, kas darbojušās padomju laikā un piedalījušās nacionālo ideju vai sabiedrības iznīcināšanā, padomju ideju propagandēšanā".
Rusifikācijas politika bija Krievijas Impērijas noteikta perioda fenomens, kā būtību turpināja komunistiskais totalitārais Padomju Sociālistisko Republiku Savienības režīms.
Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju pašvaldības teritorijā ir šādi komunistisko totalitāro režīmu vai rusifikāciju godinošie oficiālie vietvārdi:
LPSR Latvijas Komunistiskās Jaunatnes Savienības Madonas apriņķa orgkomitejas skolu daļas vadītājas un Madonas pilsētas komitejas locekles, Vladimira Iļjiča Ļeņina Vissavienības pionieru organizācijas apriņķa pionieru vadītājas 1940., 1941. gadā, Madonas apriņķa Adulienas pagasta „Saulītēs" (tagad Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā) dzimušās Cesvaines vidusskolnieces, diversantes un staļinisko represiju īstenotājas Martas Riekstas vārdā nosauktā Martas Riekstas iela, Madona; Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas kaujinieka, Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas opergrupas locekļa, LKP Rīgas apriņķa komitejas pirmā sekretāra, Staļina okupācijas Tautas Saeimas locekļa, PSRS Augstākās Padomes deputāta, Padomju Savienības varoņa Otomāra Aleksandra Oškalna vārdā nosauktā Oškalna iela, Ērgļi, Ērgļu pagasts, un Ošupe, Ošupes pagasts. Īpaši jāuzsver, ka Ošupes pagasta Ošupes Oškalna ielas oficiālā vietvārda etimoloģijas skaidrojums vienīgi ar Ošupi neiztur kritiku, jo zināms, ka Cesvaines rajona Ošupes ciemā darbojās tieši Otomāra Oškalna vārdā nosauktais lauksaimniecības artelis, vēlāk kolektīvā saimniecība jeb kolhozs ar šādu nosaukumu; PSRS un Krievijas Federācijas galvaspilsētas Maskavas iela, Madona; Komunistiskajam totalitārajam režīmam veltītais oficiālais vietvārds "Komunāri", Kraukļi, Cesvaines pagasts. „Komunāru" vārda izmantošana oficiālos vietvārdos 32 gadus pēc Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atgūšanas pelna sevišķi nekavējošu rīcību pat citu toponīmu, kā izcelsme saistāma ar PSRS okupācijas komunistisko totalitāro režīmu, vidū. Latvijā ir tikai trīs šādi oficiālie vietvārdi.
Laikraksts "Stars" vērsa centra uzmanību uz Madonā pastāvošo Orehovozujevas ielu, par ko saņēmām komentāru: „Par Krievijas Federācijas Maskavas apgabala pilsētas Orehovozujevas ielas esību, diemžēl, nebijām informēti. Atsūtīsim priekšlikumu pašvaldībai ar papildinājumiem. 1885. gada Savvas Morozova streiki un maratonskrējiens Orehovozujeva-Ļeņingrada-Tallina-Rīga-Madona mūsu ieskatā nav pamats, lai neatkarīgā Latvijas Republikā eksistētu šāda Piemaskavu godinoša
iela."
Publiskās atmiņas centra pārstāvis Kārlis Kangeris raksta noslēgumā aicinājis pašvaldību pārdēvēt visus minētos oficiālos vietvārdus, kā arī pauda gatavību sniegt ieguldījumu turpmākajās diskusijās.
Apkopoja LAURA KOVTUNA
5.08.2022.