Latvija ir viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropā — vairāk nekā puse mūsu valsts teritorijas klāta mežiem. Par šo dabas bagātību apsaimniekošanu un ilgtspējīgu attīstību rūpējas AS “Latvijas Valsts meži” (LVM).
Edijs Leišavnieks, LVM Meža aizsardzības daļas vadītājs, skaidro, kā tiek organizētas medības valsts mežos, kāda ir to nozīme meža ekosistēmu līdzsvara uzturēšanā.
– AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs. Mežs, meža zeme pati par sevi ir dzīvotne dzīvniekiem – briežiem, aļņiem, stirnām, vilkiem, zaķiem, meža cūkām, putniem u. c., mežā ir pieejama pārtika šiem dzīvniekiem – zemsedzes krūmi, puskrūmi, koku miza, dzinumi u. c., mežs ir arī uzskatāms par slēptuvi dzīvniekiem, kā arī to vairošanās vieta. Mežā ir dažādu teritoriju daudzveidība, kas būtiska gan medījamiem, gan nemedījamiem dzīvniekiem.
Pēc būtības mežs ir medību procesa pamats, jo tiek nodrošināti gan dzīvnieku resursi, gan vide medību norisei, un AS "Latvijas Valsts meži" ar atbildīgu meža apsaimniekošanu nodrošina arī ilgtspējīgu medību procesu, – iezīmē Edijs Leišavnieks. – Praktiski visi LVM apsaimniekotie meži ir iznomāti medību tiesību lietotājiem jeb medību kolektīviem, kuru pienākums ir apsaimniekot medījamo dzīvnieku populācijas, lai minimizētu zaudējumus zemes īpašniekiem, ko šie medījamie dzīvnieki var nodarīt, īpaši meža jaunaudzēs. Ir arī īpašas teritorijas, piemēram, LVM dabas parks Tērvetē un citas, kur nenotiek medības un teritorijas nav iznomātas medību kolektīviem.
– Kādi dzīvnieku sugu populāciju ierobežojumi vai kvotas ir noteiktas konkrētās teritorijās?
– Katru gadu maksimāli pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka Valsts meža dienests, vērtējot iepriekšējās medību sezonas rezultātus, pašu mednieku viedokli par nomedījamo dzīvnieku skaitu, postījumu dinamiku un citus faktorus. Salīdzinoši Kurzemes un Zemgales daļā lielāks nomedīšanas apjoms ir tieši staltbriežiem, savukārt Latvijas austrumu daļā lielāks nomedīšanas apjoms ir aļņiem.
Medības palīdz regulēt noteiktu dzīvnieku, piemēram, staltbriežu, skaitu, novēršot to pārmērīgu savairošanos. Pārlieku liela briežu dzimtas dzīvnieku populācija bojā meža jaunaudzes, tie apēd kārtējā gada stādījumus, radot ievērojamus zaudējumus meža īpašniekam vai apsaimniekotājam. Regulējot dzīvnieku skaitu, var arī samazināt dažādu dzīvnieku slimību izplatību, piemēram, Āfrikas cūku mēri, kas šobrīd ir izplatīts Latvijā.
Ar medībām var panākt arī dažādu sugu līdzsvaru, piemēram, starp plēsējiem (vilks, lūsis) un to barību (stirnām, briežiem, aļņiem). Kopskatā medībām var būt gan pozitīva, gan arī negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tomēr Latvijā pamatā ir tāda medību prakse, kas līdzsvaro cilvēka intereses ar dabas aizsardzības interesēm.
– Kādi ir lielākie izaicinājumi medību organizēšanā?
– Pēdējos gados arvien vairāk saskaramies ar dažādu interešu sadursmi vienā teritorijā, piemēram, medību platībās notiek kāds publisks pasākums, militāras mācības u. c., kas traucē medību procesam. Kopš Covid‑19 pandēmijas aktivitāšu skaits valsts mežu teritorijā ir būtiski pieaudzis. LVM cenšas, lai šādas aktivitātes vienā teritorijā gada ietvaros būtu pēc iespējas mazāk un attiecīgi tiktu mazāk traucēts medību process. Medību kolektīvi pret aktivitātēm LVM teritorijās izturas ar sapratni un respektē tās. Medniekiem svarīgi ir savlaicīgi zināt par šādām aktivitātēm vai pasākumiem, lai varētu plānot savas darbības medību saimniecībā. LVM iespēju robežās savlaicīgi informē mednieku par saskaņotām aktivitātēm vai pasākumiem.
– Kāda ir medību situācija tieši Madonas LVM mežos?
– Madonas novads pats par sevi ir salīdzinoši liels. LVM apsaimniekotā teritorija ir iznomāta ap 40 medību kolektīviem. Briežu dzimtas dzīvnieku postījumi 2025. gadā fiksēti vairāk nekā 200 ha platībā. Kopumā sadarbību ar Madonas novada mednieku kolektīviem vērtēju pozitīvi, mednieki ir aktīvi un medī intensīvi. LVM priecātos, ja kolektīvi izrādītu lielāku aktivitāti tieši bebru postījumu novēršanā, medījot bebrus un jaucot izveidotos bebru dambjus.
– Kādas sugas šeit rada vislielākās problēmas vai prasa regulāru uzraudzību?
– Nav noslēpums, ka staltbrieži un aļņi rada nopietnākos bojājumus jaunaudzēm, neatkarīgi no tā, kur tie fiziski atrodas – Madonas vai Ugāles mežos. Madonas pusē novēro salīdzinoši vairāk apšu audžu postījumus.
– Kā notiek sadarbība ar vietējiem medniekiem un pašvaldībām?
– Ja ir nepieciešams, LVM iesaista pašvaldību medību koordinācijas komisijas, jo tām ir iespēja uzdot veikt kādus pasākumus postījumu samazināšanā gan vienam medību kolektīvam, gan lielākam skaitam mednieku kolektīvu, ja problemātika ir lielākā teritorijā. Pēdējos gados Madonas novadā nav bijusi tāda nepieciešamība.
MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
29.07.2025.