Kopš 1. aprīļa ir stājušās spēkā strukturālās izmaiņas, un tagad valstī ir piecas virsmežniecības. Kopš 1. oktobra Vidzemes virsmežniecībai klāt nākusi arī Smiltenes virsmežniecība. Katrā mežniecībā tiek veiktas apgaitas, to lielums ir palielinājies kopš 1. aprīļa, un nedaudz mainījusies arī pati struktūra — katrā mežniecībā ir vecākais mežzinis, kurš koordinē darbus.
– Esam liels kopums – Madonas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Limbažu un Varakļānu novads. Protams, tas nav viss, un šis ir tikai nelielam teritoriālam ieskatam. Mūsu visu kopējais uzdevums ir primāri nodrošināt to, ka tiek pildītas meža dienesta funkcijas, un uzraudzību jomu ir ļoti daudz – meža apsaimniekošanas ievērošana, medības, ugunsdrošība, Eiropas Savienības atbalsta pasākumi, meža veselības stāvokļa uzraudzība, dabas aizsardzība un mikroliegumu veidošana. Protams, apkalpojam klientus, pieņemot iesniegumus un kārtojot Meža valsts reģistru, – īsumā iepazīstina Vidzemes virsmežniecības virsmežziņa vietniece Māra Vāveriņa.
Primāri mazāko teritoriju apgaitu un šo teritoriju uzraudzību veic mežzinis, un viņa darbs ir gana intensīvs un mobils. Pienākumu pildīšanu atvieglo jaunākās modernās tehnoloģijas un tehniskais nodrošinājums – automašīnas, portatīvie datori un GPS. Šogad aktuāla joprojām ir mizgraužu monitoringa veikšana un uzraudzība – šie kaitēkļi pērn nodarīja postījumus, uz ko nācās reaģēt ļoti īsā laikā un lemt par mizgraužu ierobežošanas pasākumiem. Mežniecība izsniedz ne tikai apliecinājumus un atļaujas, bet arī veic kontroles un uzrauga, kā noteikumi tiek ievēroti. Visu šo darbību kopums un informācija tiek uzturēta Meža valsts reģistrā – par meža inventarizāciju, medībām, ugunsgrēku piefiksēšanu un citām aktualitātēm. Reģistru var izmantot ikviens meža īpašnieks, tai skaitā arī privātie mežu īpašnieki. Tas nodrošina iespēju iesniegt iesniegumus un pārskatus tiešsaistē, bet, protams, pieņemam dokumentus arī klātienē, pa pastu atsūtītus (elektroniski un papīra formā parakstītus), taču palielinās to klientu skaits, kas izmanto Meža valsts reģistru.
– Pirms atļauju izsniegšanas tiek veiktas pārbaudes, izvērtējot, uz kādām vietām ir nepieciešams braukt, kādās vietās mežzinis jau iepriekš ir redzējis situāciju. Virsmežniecībai ir arī juridiskā daļa, kad pārkāpumu gadījumā, sadarbojoties ar juristu, mēs kā uzraugošā iestāde esam spiesti piemērot administratīvos sodus un citreiz pat kriminālatbildību. Mežu īpašnieki kopumā ievēro noteikumus, cilvēki kļūst arvien zinošāki par to, kā apsaimniekot savus mežus. Neļaujam veikt ciršanu, ja redzam, ka tas neatbilst noteikumiem. Visvairāk saskaramies ar problēmu, kad pienāk obligātās atjaunošanas vai obligātais jaunaudžu atjaunošanas laiks – nav laicīgi iesniegti pārskati, un tad Valsts meža dienests dodas uz šīm platībām un konstatē arī gadījumus, ka ir platības, kas nav atjaunotas noteiktajā termiņā vai nav izkoptas. Šim jautājumam aicinām meža īpašniekus pasekot līdzi. Vēl saskaramies ar savstarpējām mežu īpašnieku domstarpībām, kas radušās robežu dēļ un neierīkotu robežzīmju dēļ. Pēc meža likuma īpašniekiem reizi divdesmit gados ir jāveic meža inventarizācija, un arī šo noteikumu ne vienmēr laikus izpilda – tas mēdz aizmirsties, – paskaidro Māra Vāveriņa.
Projektu finansē MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
11.10.2024.