Tā par mežu saka VMD Vidzemes virsmežniecības virsmežzinis EUĢĒNIJS UPENIEKS, ko aicināju uz sarunu.
No 1. aprīļa Latvijā pēc izmaiņām Valsts meža dienesta struktūrā darbojas piecas virsmežniecības (iepriekš bija desmit).
Cesvainē, kur atrodas Vidzemes virsmežniecības administrācija, Vidzemes virsmežniecības virsmežzinis Euģēnijs Upenieks stāsta, ka Centrālvidzemes virsmežniecības laikā beidzamos gadus veicis virsmežziņa pienākumu izpildītāja pienākumus, līdz ar to šis reģions – Madona, Varakļāni, Cēsis – jau bija iepazīts. No
1. aprīļa, kad izveidota Vidzemes virsmežniecība, paplašinājusies uzraugāmā teritorija, klāt nākusi Limbažu, Valkas un Valmieras teritorija. Arī mežziņiem ir palielināta uzraugāmā teritorija.
– Lūdzu, sniedziet nelielu ieskatu dzīves un darba gaitās.
– Esmu dzimis Preiļu pusē, pēc Vārkavas vidusskolas beigšanas studēju toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Mežsaimniecības fakultātē. Ar mežinženiera specialitāti tiku norīkots darbā Rēzeknes Mežrūpniecības saimniecībā. Ar to saistās arī mana dzīvesvieta Ludzas novadā, kur mājas atrodas tikai 6 km no robežas. Izveidojot Valsts meža dienestu, darbu sāku kā Kārsavas mežniecības mežzinis. Esmu strādājis arī Ludzas virsmežniecībā par virsmežzini, Austrumlatgales virsmežniecībā par virsmežziņa vietnieku, vēlāk – par virsmežzini. Pēc šīs reformas darba pienākumi atveda uz Vidzemes virsmežniecību. Te esmu sastopams klātienē divas reizes nedēļā, pārējās – attālināti, izmantojot IT iespējas. Tehnoloģiju laikmetā varam gan parakstīt un nosūtīt dokumentus, rediģēt un pārskatīt, līdz ar to attālums, arī klientu pieejamība nav apgrūtinājums.
– Kas ir mainījies Vidzemes virsmežniecības darbā?
– Strādājam ar piecām mežniecībām, kas atrodas novadu centros. Darbības, kas skar mežsaimniecības jomu, klients var risināt jebkurā no piecām mežniecībām – Madonā, Valmierā, Valkā, Limbažos, Cēsīs.
– Kādas ir šī gada aktualitātes, uz ko vēršat uzmanību?
– Meža ieaudzēšanas, kopšanas, atjaunošanas darbi, arī Lauku atbalsta dienesta projekti ar finansējuma piesaisti, kas padara augstvērtīgāku mūsu mežu stāvokli, ja mežus savlaicīgi kopjam. Tas ir darbs elektroniskajā sistēmā, dažādu iesniegumu formu aizpildīšana. Mežniecībās ir pieejamas konsultācijas, arī datornepratējiem pieejai Meža valsts reģistram.
– Lietas kļūst sakārtotākas arī meža inventarizācijas jomā?
– Manā skatījumā pastāv tendence meža īpašumu lielākai koncentrācijai viena īpašnieka rokās, par ko liecina arī sludinājumi. Lielākie meža īpašnieki ir pietiekami gudri, kas pārvalda sistēmas, mežsaimniecisko procesu, sākot no meža stādīšanas, kopšanas, beidzot ar meža nociršanu. Līdz ar to viņiem nekādu būtisku problēmu nerodas. Varbūt, ja cilvēkam pieder 1 ha meža, viņš to nocērt, par labu cenu kokus pārdod un līdz ar to arī aizmirst, kas vēl būtu jādara. Iestājas periods, kad mežs būtu jāatjauno, līdz ar to jāiesniedz pārskats, ka mežs atjaunots, pēc noteikta laika jāveic kopšana. Daudzi iebilst, ka iegādāties meža stādus nav tik vienkārši, laikus ir jāplāno, stādi jāpasūta, jo kokaudzētavas diezgan lielu procentu meža stādu arī eksportē. Taču stādu audzēšanas tehnoloģijas un stādmateriāla pieejamība arvien attīstās.
– Kā jūsu vērtējumā izskatās meži Vidzemes pusē?
– Ļoti lielu postu ir paveicis egļu astoņzobu mizgrauzis. Galvenais, ka mizgrauži posta arī briestaudzes un pieaugušas audzes. Ja kāds īpašnieks gribējis atstāt mežu bērniem kādai finansiālai nepieciešamībai, tas var nesanākt, ja egļu audzes tik bieži neapseko, mizgrauzis savu paņēmis. Ievērojot termiņus, kad mēs necērtam, arī tuvu tām audzēm, kas ir vērtīgas audzes, sākam redzēt pozitīvu tendenci – izskatās, ka mizgraužu apjoms un līdz ar to postījumi mazinās. To parāda arī slazdi, kuros kukaiņus ķeram.
– Kas jums ir mežs?
– Man personīgi mežs ir ļoti liela vērtība ar visu, kas tajā ir. Tā ir koksne, tas ir mūsu skābeklis un Latvijas gaiss, tie ir medījamie meža dzīvnieki, arī ogas un sēnes. Mans novērojums – Latvijā ir aktīvākie ogotāji un sēņotāji. Mežs – tā ir vesela ekosistēma un bagātība gan finansiālā, gan arī tāda, ko nevar izmērīt naudas izteiksmē.
– Ko ieteiktu tiem, kam ir mežs – labas cenas gadījumā pārdot, nepārdot?
– Uzskatu, ja ir laba cena, tad ir jāpārdod. Taču te ir divas lietas – vai pārdodat īpašumu kā tādu, vai pārdodat tikai kokus, kas aug šajā īpašumā. Kokus var pārdot, bet, ja domājat par nākotni, tad būtu jāatstāj tā zeme, uz kuras nākamajai paaudzei atkal būs iespēja izaudzēt mežu. Ja paskatāmies uz spēju radīt kvalitatīvus ātrraudzīga bērza stādus, kādus izaudzē, piemēram "Latvijas valsts meži", "Latvijas finieris", tad jau pēc 30 gadiem bērzs var dot finierkluci. Tāpēc arī pieaug pieprasījums ne tiki pēc egles un priedes stādiem, bet arī pēc bērza stādiem, īpaši, īstenojot ES atbalstītus projektus par neizmantotās lauksaimniecības zemes apmežošanu.
Projektu finansē MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
26.07.2024.