Vidzemes virsmežniecības aptuvenā meža platība ir 757 332 hektāri (meža zeme 832 459 hektāri), bet Madonas mežniecības aptuvenā meža platība ir 163 399 hektāri (meža zeme 185 285 hektāri). Kopā Vidzemes virsmežniecībā šogad dzēsti 30 ugunsgrēki ar kopējo platību 19 hektāri. Madonā bijuši pieci ugunsgrēki, Cēsīs deviņi, Smiltenē — pieci. Šogad lielākie meža ugunsgrēki Vidzemes virsmežniecībā bijuši Valkas mežniecībā (14 hektāri), Madonas mežniecībā, Teiču rezervāta purvā (1,7 hektāri) un Ērgļos (0,6 hektāri).
Valsts meža dienesta Vidzemes virsmežniecības ugunsapsardzības inženieris Māris Bulders atgādina: – Meža ugunsnedrošajā laikposmā nedrīkst kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos; atstāt ugunskurus bez uzraudzības; nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus; veikt spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās; medībās un šaušanas nodarbībās lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla; braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai; ekspluatēt transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu; bez saskaņošanas ar valsts mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Mežā aizliegts arī bojāt meža ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī drošības zīmes; dedzināt atkritumus; dedzināt ciršanas atlikumus vai kurināt ugunskuru tuvāk par diviem metriem no augošiem kokiem; dedzināt vai kurināt ugunskuru, ja augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 metriem, izņemot gadījumus, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā.
– Aprīkojums, ko izmantojam ugunsgrēku dzēšanai, ir 8 autocisternas, 1 ūdens vedējs, 4 kvadricikli, 16 džipi (aprīkoti ar ūdens dzēšanas iekārtām) un 2 PSRS vecās GAZ markas ugunsdzēsības autocisternas. Ugunsgrēka atklāšanai izmantojam 2 dronus. Ugunsnedrošajā laikposmā katru ugunsdzēsības autocisternu apkalpo trīs cilvēki, strādājot maiņās. Un ik dienu mežziņi kontrolē savā pārraudzībā esošo meža teritoriju, – norāda Māris Bulders.
Viņš min, ka biežākie ugunsgrēku iemesli ir cilvēku izraisīti (nomesti izsmēķi, kārtīgi nenodzēsti ugunskuri). Diemžēl mūsdienās kūlas dedzināšana ir kļuvusi par sava veida izklaidi, dedzinātājiem attaisnojot savu rīcību ar it kā zemes atbrīvošanu no vecās zāles un tās mēslošanu ar pelniem. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. No kūlas dedzināšanas cieš arī meži; bieži meža ugunsgrēki izplatās ievērojamās platībās, nodarot lielu postījumu un radot lielus materiālos zaudējumus. Šogad mežu ugunsgrēku bijis mazāk.
Projektu finansē MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
11.10.2024.