Veicot mežaudzes kopšanu, svarīgi pieņemt pareizus lēmumus, lai paaugstinātu ne tikai sava meža ekonomisko, bet arī ekoloģisko vērtību.
Īsts saimnieks vēlas, lai viņam piederošais mežs būtu veselīgs un augstražīgs, kā arī stabils ienākumu avots ne tikai tagad, bet arī nākotnē.
Ja ir mežs, saimnieki mācās, apmeklējot seminārus, ir kļuvuši daudz gudrāki un zinošāki. Ja izcirsto platību vietā iestādīs jaunus kokus, tas jau ir daudz, bet, ja tālāk neliksies ne zinis, tad var attapties džungļos.
Uz sarunu par jaunaudžu kopšanu aicināju SIA "LLKC" Meža konsultāciju un pakalpojumu centra (MKPC) Madonas nodaļas vecāko mežsaimniecības konsultanti Mairitu Bondari.
– Piedaloties semināros, kuros pēc teorētiskās daļas notiek arī izbraukumi mežā, var uzzināt, kurus kociņus labāk izņemt, kurus atstāt, jo katra platība ir unikāla. Sevišķi tad, ja meža platība ir dabiska, ir jāpiedomā, un svarīgi, cik zinošs ir jaunaudžu kopējs. Tur nebūs tā, ka ir sastādītas eglītes, un ir jāmēģina kopt. Ir jādomā, kuru koku sugu atstāt. Piemēram, ir melnalksnis, baltalksnis, ir purva bērzs un arī kārpainais bērzs. Kokmateriālu ieguvei izmanto kārpaino bērzu, jo purva bērzs kotējas zemāk – tam ir plūksnaināka koksne.
Vienubrīd meža kopēju bija maz, un tas nav viegls darbs. Tagad ir uzradušās firmas, kuru strādnieki izkopj jaunaudzes, turklāt dara to ļoti kvalitatīvi, jo arī jaunaudžu kopēji kļūst zinošāki.
Jaunaudzi kopjot pavasarī vai rudenī, ir bijušas problēmas ar jaunaudžu kopējiem, ja neatšķir, piemēram, melnalksni no baltalkšņa. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas koku sugas. Ja baltalksnim nav cirtmeta, tad melnalksni audzē veselu 71 gadu. Tāpēc jau 6-10 gadus veciem bērniem mācu pamatus – pazīt kokus.
Īpašniekus aicinātu izcirstā meža platībā tomēr izvēlēties koku stādīšanu. Tagad ir pieejamas ES atmaksātās individuālās konsultācijas, un, ja kopā ar meža īpašnieku visu izstaigājam, izrunājam, tad šādai sarunai ir liela nozīme. Tad meža īpašnieks daudz ko ierauga, par ko iepriekš nebija aizdomājies, un pieņem pareizus lēmumus. Ja platība ir lielāka par 1 hektāru, tad tomēr ir jādomā par mākslīgo meža atjaunošanu – ir jāstāda. Protams, zinām, ka ieaugs arī vietējās lapu koku sugas – bērzs, apse – un ka jauno mežu apmeklēs arī dzīvnieki, bet, ja tas ir mistrojumā, varbūt visu neapgrauzīs.
Pasaules dabas fondam sadarbībā ar meža īpašniekiem Latvijā ir demonstrējuma saimniecības. Tas ir labs veids, lai parādītu, kā katrs saimnieko savā mežā. Bieži vien īpašniekam liekas, ka viss ir slikti, nekas nesanāk, bet, aizbraucot pie citiem, saproti, ka problēmas ir līdzīgas, paliek vieglāk, un rodas jaunas idejas.
Tāpēc vēlos aizvest meža īpašniekus uz demonstrējuma saimniecību Jēkabpils pusē. Var visam sekot Zoom semināros, bet ir pavisam cita nozīme zināšanu apmaiņai, tiekoties meža īpašumos dabā. Priecātos, ja būtu vairāk arī jauno meža īpašnieku.
Uz jautājumu par to, kā pieejamais ES atbalsts veicina jaunaudžu kopšanu, vai tas ir nedaudz palielinājies, Mairita Bondare stāsta: – Ja agrāk par stādītām monokultūrām, piemēram, eglēm, saņēma 264 eiro/ha, par mistrotu audzi – 307 eiro/ha, tad tagad par jebkuru izkoptu audzi saņem 307 eiro/ha lielu atbalstu. Tā ir summa, kas iekrīt īpašnieka maciņā. Tas nav simtprocentīgs atbalsts, jo kaut kāda artava arī īpašniekam ir jāiegulda. Tajā pašā laikā paliek izkoptais mežs, kas ir liela nākotnes vērtība. Pēc izkopšanas koki strauji pieņemas dimensijās. Tas, ka iestādīji jaunos kociņus, nenozīmē, ka esi visu paveicis. Ja ir savs meža īpašums, tas regulāri ir jāuzmana, jākopj un jāskatās, kas tur notiek. Šogad ir daudz lijis, un daba parāda, ka tai vajadzēja mitrumu, arī mežā, bet tagad mitruma ir par daudz. Zvana īpašnieki, prasa, kas notiek ar bērziem, kam ir mazas, kroplīgas lapiņas. Pārmērīgajās lietavās zeme ir piemirkusi, slapja, koku lapotne ir smaga, un cik tur vajag – stiprākam vējam iešūpot kokus, lai veidotos lokālas vējgāzes. Tāpēc vien ir regulāri jāapseko mežs, jo tā var atklāt, ka vējā ir sagāzušies koki. Arī ar meža izstrādi šādā lietavu piemirkušā mežā ir traki, jo ceļi vietām kļuvuši neizbraucami.
Atbalsts ir svarīgs, bet meža kopšanu nevar saistīt tikai ar to. Jauno mežaudžu kopšana ir jāsāk jau tajā pašā gadā pēc iestādīšanas, jo kociņiem vislielākā uzmanība ir vajadzīga pašā sākumā. Ja augsne ir sagatavota, tad ir vieglāk, jo tik ātri viss neaizzeļ, kopšana nav tik grūta, zini, kur ir sagatavotā sleja, un, ja vēl pats esi stādījis…
No aprīļa līdz 30. jūnijam mežā skaitās putniņu laiks, kad tiem ir jāļauj izligzdot, kad nevajadzētu neko kopt. Toties pēc tam vēl rudenī jaunaudzes ir jāizkopj. Tie īpašnieki, kas izmanto Eiropas Savienības atbalstu, zina, ka gan aktivitātēm meža ieaudzēšanai, neproduktīvo un nopostīto mežaudžu nomaiņai un jaunaudžu retināšanai ir savi nosacījumi, arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) noteiktie termiņi ir jāievēro.
Projektu finansē MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
27.06.2025.