2016. gadā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzsāka vairāku īpaši aizsargājamu plēsīgo putnu sugu izpētes projektu, izmantojot tiešsaistes jeb interneta kameras.
Šī projekta ietvaros ir iespējams tiešraides režīmā vērot ligzdošanas norisi divās mazo ērgļu un vienā klinšu ērgļu ligzdā, kā arī ielūkoties klinšu ērgļu ligzdošanas un barošanās biotopā – neskartā augstajā purvā.
– Šobrīd vienīgā aktīvā kamera ir pie klinšu ērgļa ligzdas, – uzsver LVM vecākais vides eksperts, ornitologs Uģis Bergmanis. – Putni šogad tur neligzdoja, un šobrīd nav ligzdošanas laiks, tāpēc jāgaida pavasaris, kad atsāksies notikumi ligzdā. Savukārt divu mazo ērgļu ligzdošanas rajonos mums kopā ir piecas kameras. Tā kā vienam mazajam ērglim ir vairākas ligzdas, skatāmies, kuru ligzdu putni izvēlēsies, un to pieslēdzam tiešraidei. Visas mazo ērgļu tiešsaistes kameras "Latvijas valsts mežu" projekta ietvaros izvietotas Madonas novadā. Sekmīga ligzdošana šajās ligzdās šogad nenotika. To var skaidrot ar faktu, ka ne katru gadu visi pāri ligzdo, un otrs faktors – ērgļi ligzdas nereti maina. Tiešsaistes kameras pie ligzdām Aizkujā paliks arī nākamgad. Pagājušajā gadā šis ērgļu pāris iedēja ligzdā olu, taču ērgļu tēviņš mātītei nenesa barību, un tā olu pameta. Šogad ligzdā uzturējās pāris, taču neligzdoja, tā mēdz būt. Pētījumu laikā esam noskaidrojuši, ka ligzdošanu uzsāk aptuveni 90 % no visiem klātesošajiem pāriem. Savukārt otra tiešsaistes kamera ir uzstādīta netālu no Barkavas. Diemžēl ērgļi uzbūvēja ligzdu citur, mums neizdevās atrast jauno ligzdu. Nākamajā gadā mēs pārvietosim tiešraides sistēmu uz citu ērgļu rajonu mūsu novadā, kur pēdējos gados šie putni sekmīgi ligzdo.
Sarunas noslēgumā Uģis Bergmanis "Staram" uztic vēl kādu interesantu stāstu:
– Madonā, privātmāju rajonā starp Madonas slimnīcu un Lazdonas ielu, pirms dažiem gadiem tika mainīta elektrības līnija, un uz līnijas elektrības staba atradās balto stārķu ligzda. Kad līniju ieraka zemē, stārķi sāka "terorizēt" vairāku privātmāju īpašniekus – uz māju skursteņiem mēģināja krāmēt zarus un būvēt ligzdu. Tad ar Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri vienojāmies, ka viņš sagādās stabu un es izgatavošu ligzdošanas platformu. Pirms trim gadiem stabu pļavā, pašvaldībai piederošajā zemē, uzstādījām. Divus gadus stārķis uz platformu nesa žagarus, taču neligzdoja. Šogad pirmo reizi stārķu pāris veiksmīgi izligzdoja, izaudzinot trīs jaunos putnus. Tas ir liels notikums, jo ne katrā pilsētā ir savs baltais stārķis!
Ziemošanas vietās gājputni neligzdo, tāpēc gaidīsim šos skaistos putnus pavasarī atgriežamies Madonā!
Stārķis no apdzīvotām vietām nevairās. Tas ir piesaistīts cilvēku mītnēm, kuru tuvumā tiek apsaimniekotas lauksaimniecības zemes, tādējādi nodrošinot barību stārķiem. Stārķi barojas galvenokārt zālājos, un pārtiek no vardēm, kukaiņiem un citiem uz zemes sastopamiem dzīvniekiem, – skaidro ornitologs. – Tas gan nenozīmē, ka putns ligzdos Madonas centrā, bet nomalē – jā! Madonas nomale, kuru šķērso neliela upīte, ir piemērota stārķu barošanās teritorija.
Projektu finansē MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
08.11.2024.