Meža pētīšanas stacija tika izveidota 1928. gadā. Pa šiem gadiem daudz kas ir mainījies, arī funkcionalitāte un struktūra, bet vienmēr ir bijusi ideja — meža pētīšanas stacija ir vieta, kur satiekas zinātne, izglītība un prakse.
Kalsnavā ir saglabāts meža pētīšanas administrācijas centrs un informācijas centrs. Tāpat informācijas centri ir izveidoti Smiltenē un Jelgavā. Tie visi sastāv no lielākiem un mazākiem mežu novadiem. Kalsnavā ir izmēģinājumu kokaudzētava, kur sagatavo materiālu pēcnācēju pārbaudēm.
Meža pētīšanas stacijas vadītājs Mārtiņš Līdums iezīmē, kā stacija strādā šobrīd: – Ne pārāk sen bija meža pētīšanas stacija "Kalsnava", kas bija Valsts meža dienesta sastāvā kā atsevišķa virsmežniecība ar specifiskiem mērķiem. Šeit pat Kalsnavā tika veikti dažādi pētījumi un izmēģinājumi. 2000. gadā Ministru kabinets lēma, ka ieviesīs jēdzienu "Valsts zinātniskās izpētes meži". Tajā brīdī ar zināti un izglītību mežos nodarbojās gan meža pētīšanas stacija, gan Latvijas Lauksaimniecības universitāte (šobrīd LBTU jeb Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). Kopš tā laika 28 tūkstoši hektāru valstij piederošo mežu tika izdalīti specifiskiem mērķiem zinātnes un izglītības atbalstam. Par apsaimniekotāju tika iecelta Meža pētīšanas stacija. Daudzus gadus mēs darbojāmies Valsts meža dienesta paspārnē. Attīstoties būšana valsts budžeta rāmī neļāva īstenot dažus pārejošos projektus un investīcijas. Ministrijā tika pamanīts šis izaicinājums, ka lielākus investīciju un attīstības projektus, kas iet no gada uz gadu, ir sarežģīti realizēt. Apstākļi sakrita tā, ka 2014. gada aprīlī tika reģistrēta publiskā aģentūra Meža pētīšanas stacija, kuru izveidoja LBTU un Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Nokļuvām jaunā paspārnē. Tikām pie brīvāka ietvara, jo drīkstam savus budžeta līdzekļus izmantot arī nākamajos gados. Interesantā konstrukcija, kas ir unikāla visā Eiropā, ir tā, ka mums pašiem jānodrošina savu funkciju veikšana un eksistence, apsaimniekojot savus mežus. Esam motivēti racionāli un ilgtspējīgi apsaimniekot šos mežus, lai varētu izpildīt funkciju zinātnes un izglītības atbalstam.
Meža pētīšanas stacija ir platības ziņā lielākā laboratorija Latvijā. Tai ir 28 tūkstoši hektāru meža, kur zinātnieki, meža izglītības bloks var lūgt nodrošināt specifisku vai mazāk specifisku atbalstu, zinātnes gadījumā, hipotēžu pārbaudei dabā, bet izglītības jomā – lielākoties prakšu atbalstu studentiem.
– Atbalsts ir plašs. Studentiem nodrošinām gan motorzāģu, meža mašīnu operatoru praktisko ieskatu, tāpat botānikas, dendroloģijas, taksācijas un citas prakses iespējas. Ir izveidota dronu flote, studentiem nodrošinot iespēju dronot. Esam iegādājušies portatīvos datorus, kas paredzēti iešanai mežā. Mums ir sava ģeotelpiskās informācijas sistēma, kuru studenti var izmantot, lai apgūtu modernās tehnoloģijas mežu apsaimniekošanā, bet zinātnieki – lai varētu vieglāk plānot savus atbalsta pieprasījumus, apsaimniekot un uzraudzīt jau esošos objektus. Cenšamies iet līdzi laikam, – uzsver Meža pētīšanas stacijas vadītājs. – Jāteic, mūsu darbības virziens prasa zināmu brīvību, jo zinātnieki ir radošas personības. Tāpat ir ar studentiem. Priecājamies, ka esam pašpietiekami, racionāli apsaimniekojot mums uzticētās mežu platības. Jau vairākus gadus, ļoti mērķtiecīgi ejam uz ļoti attīstītu datu ievākšanas sistēmas izveidošanu. Ir sensori un mērierīces, kas reāllaikā nepārtraukti nolasa datus un automātiski tos pārraida uz serveri. Mums ir divas vides monitoringa stacijas. Tie ir torņi ar ārkārtīgi precīzu gāzu mērīšanas sensoru komplektu. Doma ir ar šo zinātniekiem ļaut piedalīties elitāros zinātnes klubos pasaulē, kur ir specifiska, ne tik viegli ievācama, bet ļoti precīza informācija, šajā gadījumā – informācija, kā elpo mežs un augsne, kāda ir oglekļa aprite, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu aprite mežā un augsnē. Ir ļoti svarīgi dabūt precīzus un zinātniski pamatotus pierādījumus, ka var gan saimniekot, gan būt segemisijām draudzīgiem vai pielāgotiem klimata pārmaiņām. Tāpat nebaidāmies investēt kokaudzētavā, kas mums ir Kalsnavā.
29.11.2024.