Dronu izmantošanas iespējas mežu apsaimniekošanā AS “Latvijas Valsts meži” iesāka meklēt 2014. gadā. Attīstoties tehnoloģijām un tām kļūstot pieejamākām, ik gadu kļuvis plašāks arī dronu pielietojums.
Kā laikrakstam apliecina Ingmārs Eglītis, AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) bezpilotu gaisa kuģu ekspluatācijas vadītājs, droni lielākā apjomā uzņēmumā iegādāti 2019. gadā, kad tie nokļuva pie kolēģiem visā Latvijā, tai skaitā Madonas novadā. Šobrīd daudziem tas jau ir ikdienas instruments.
– Attīstība dronu izmantošanā ir bijusi viļņveidīga, bet nu jau skaidri redzami ieguvumi, ko minētā tehnoloģija sniedz. Pateicoties dronu pielietojumam, daudz ko varam izdarīt ātrāk, kvalitatīvāk, un iegūtajiem datiem ir augstāka pievienotā vērtība. Tos var skatīt, analizēt arī kolēģi, kas ikdienā uz mežu nedodas, – uzsver Ingmārs Eglītis. – Viena lieta ir dokumentēšana no mežā redzētā un skaitļiem uz papīra, bet pavisam cita – ja mežu un tā stāvokli var novērtēt no plašāka aspektu kopuma, proti, no ortomozaīkas, kas izveidota no vairākām bildēm un kalpo kā pilnvērtīgs gala rezultāts. Jāpiebilst, ka AS "Latvijas Valsts meži" dronus izmanto tikai LVM apsaimniekotajās teritorijās.
Aicināts nosaukt konkrētas jomas, kur dronu pielietojums ir svarīgs, speciālists atzīst: – Droni praktiski tiek izmantoti, piemēram, mizgraužu bojājumu un citu bojājumu, jaunaudžu apsekošanas un kopšanas stāvokļa, pievešanas ceļu un meliorācijas sistēmu uzraudzībai. Tie sniedz iespēju operatīvi pamanīt problēmas, optimizēt darba plānošanu un ievērojami ietaupīt resursus. Apsekojot lielas audzes, no augšas var ļoti labi redzēt kaltušās egles; kolēģi dronus izmanto agrotehniskajos darbos, kur jāpieņem darbi mežizstrādes izcirtumu apsekošanā, tāpat novērtējot, vai jaunaudzi nepieciešams kopt, cik tā ir vai nav aizaugusi.
Dronus izmanto arī meža infrastruktūras objektos būvniecības darbu kontrolē un šo darbu pieņemšanā, tāpat varam apsekot meliorācijas objektus un novērtēt to funkcionēšanu, kas nereti ir meža veselības pamats.
– Kolēģi dronus izmanto arī karjeros, veicot uzmērījumus, un tā iegūst datus par krautuvju apjomiem, kā arī par izstrādātajiem apjomiem, – piebilst Ingmārs Eglītis.
Pieminot, ka mūsu novadā dzīvo un jau daudzus gadus darbojas dabas pētnieks Uģis Bergmanis, saņemu informāciju, ka AS "Latvijas Valsts meži", kur strādā Uģis, droni tiek izmantoti, arī veicot lielo ligzdu monitoringu, apsekojot meža meliorācijas sistēmas, plānojot mežsaimniecības darbus un citviet.
– Vides eksperti apseko putnu ligzdas, tāpat citas vides vērtības, piemēram, purvus, kur liels atspaids pieejamībā ir dronu izmantošana, – skaidro speciālists. – Salīdzinoši īsā laikā tad varam iegūt priekšstatu par to, kādā stāvoklī ir šīs vides vērtības.
Droniem ir ļoti svarīga loma arī ārkārtas situācijās – kad ātri jāreaģē uguns un vētru postījumu gadījumos.
Cik dronu šobrīd ir LVM rīcībā? Darbiniekiem esot pieejami 165 bezpilotu gaisa kuģi.
Lai gan tie piedāvā daudz priekšrocību, dronu izmantošana nav bez izaicinājumiem. Kādi tie ir? Viens no lielākajiem, tai skaitā arī Madonas novadā, ir gaisa telpas ierobežojumi – rūpīgi jāseko līdzi informācijai, kur un kādos laikos drīkst lietot dronu. Tas saistās ar dažādām mācībām, ko organizē Nacionālie bruņotie spēki un citas organizācijas. Bez ievērības nedrīkst atstāt un kā būtisks izaicinājums ir arī laikapstākļi. Vēl minams normatīvais regulējums, pilotu kompetences uzturēšana un jauno tehnoloģiju izmantošana arvien jaunos procesos.
Projektu finansē Meža attīstības fonds
30.12.2025.