Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā no 2017. līdz 2019. gadam tiek īstenota dabas skaitīšana jeb Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projekts "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā", uzskaitot īpaši aizsargājamos ES nozīmes biotopus – viendabīgas teritorijas, kurās sastopama liela bioloģiskā daudzveidība, piemēram, bioloģiski vērtīgi zālāji, dabiskoties sākušas mežaudzes, purvi, cilvēka mazietekmēta jūras piekraste un kāpas, upes, ezeri, alas un iežu atsegumi.
Dabas skaitīšana kā dabas vērtību apzināšana visas valsts mērogā notiek pirmo reizi, un to nosaka gan nacionālā, gan ES likumdošana. Kā pamato "Dabas skaitīšanas" projekta vadītājas asistente Ilze Reinika, skaitīšanas mērķis ir iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to izplatību, daudzumu, veidiem un kvalitāti, lai iegūtos datus varētu izmantot nozaru attīstības plānošanai.
– Dabas skaitīšanas eksperti divu sezonu ietvaros ir aplūkojuši vienu miljonu ha lielu teritoriju, par to informējot 92 tūkstošus zemju īpašnieku. Darbi nebūt nav pabeigti, tie turpināsies arī nākamgad – noslēdzošajā sezonā, kurā vairāki simti ekspertu ies, skatīs, vērtēs, pierakstīs un analizēs. Tikai pēc 2020. gada būs pieejama apkopota, pārbaudīta un digitāli pieejama informācija par Latvijas dabas vērtībām, ar kurām mēs visi lepojamies, baudām un izmantojam. Darbu, kas tika uzsākts 2017. gadā Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā, veic 250 eksperti.
Dabas skaitīšanas 1. sezonas secinājumi
Pirmās sezonas datu analīze liecina, ka vērtīgie Eiropas Savienības nozīmes biotopi kopumā Latvijā konstatēti vien nepilnos 18% no 2017. gadā apsekotajām platībām (492 tūkst. ha). Tikai piektajā daļā no potenciāli iespējamās platības konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji (BVZ), vislielākajās platībās konstatēts palieņu zālājs, visretāk – smiltāju zālājs), no saldūdeņiem visbiežāk – eitrofi ezeri ar iegrimušu ūdensaugu un peldošu augāju joslu, no mežiem visbiežāk – veci vai dabiski boreālie meži, visretāk –
ozolu meži, visbiežāk – neskarti augstie purvi, piekrastē – pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, piemēslotas alas/atsegumi, strauji izplatās ekspansīvie augi gan kāpās, gan zālājos un arī mežos.
Zālāju biotopi Latvijā ir vieni no apdraudētākajiem, to platības sarūk, galvenokārt to neapsaimniekošanas dēļ. Būtiski ir apzināt BVZ un izglītot īpašniekus par to pareizu kopšanu un saglabāšanu, – apskatā min Ilze Reinika. Viņa secina, ka dabas skaitīšanas laikā ekspertiem jāsaskaras ar virkni sabiedrību interesējošu jautājumu par dažādām tēmām, piemēram, sociālekonomiskajiem jautājumiem – kur jādodas, lai saņemtu zemes nomas atvieglojumus, par piesārņojumu u. c., par dažādiem paralēli īstenotajiem vides projektiem (mazie ērgļi, ainavu projekts, dižkoku uzskaite u. c.), kā arī par LAD atbalsta maksājumu vai dažādu citu maksājumu saņemšanu.
Par Madonas novadu
Kopumā eksperti uzskaita īpaši aizsargājamos ES nozīmes biotopus, piemēram, bioloģiski vērtīgus zālājus, dabiskoties sākušās mežaudzes, purvus, avoksnājus, cilvēka mazietekmētu jūras piekrasti un kāpas, upes, ezerus, alas un iežu atsegumus.
Madonas novada teritorija tiek skatīta visu triju dabas skaitīšanas sezonu ietvaros, proti, katru gadu tiek skatīti septiņi kvadrāti ar piecu grupu biotopiem (ģeogrāfisku apsvērumu dēļ mūsu gleznainajā novadā trūkst vienīgi piekrastes un kāpas biotopa.)
Tā kā otrā sezona vēl pilnībā nav noslēgusies, apsekojumu rezultāti arīdzan nav pieejami. Šobrīd varam runāt par pirmās sezonas datiem, kas veikti visā Madonas pilsētā un Lazdonas, Mārcienas, Kalsnavas pagastā, eksperti skatījuši arī kādu teritorijas daļu Aronas, Bērzaunes, Praulienas, Barkavas, Sarkaņu un Ļaudonas pagastā.
Sīkāk skatot Madonas novadu, pērnā gada inventarizācija uzrādījusi piecas biotopu grupas ar kopējo platību 6884 ha lielu teritoriju.
Vērts pieminēt galvenos iemeslus, kādēļ biotopu sastopamība ir tik reta. Pēc pērnā gada rezultātu analīzes iespējams secināt, ka bioloģiski vērtīgie zālāji ir apdraudēti un dabisko zālāju platības sarūk, jo netiek apsaimniekoti vai tiek nepareizi apsaimniekoti. Daļā zālāju ir konstatētas svešzemju augu sugas, piemēram, latvāņi, lupīnas, Kanādas zeltslotiņas, kā arī ekspansīvas sugas, kas arīdzan liecina par nepiemērotu vai nepietiekamu apsaimniekošanu. Tāpat vērojama tendence, ka zālāji, tostarp bioloģiski vērtīgie, uz neauglīgām augsnēm tiek apmežoti.
Kā pareizi kopt savu zālāju, lai tajā nemazinātos bioloģiskā daudzveidība jeb biotops? Zālājs ir jānogana vai jānopļauj, turklāt zāle ir jāizved no lauka, jo agrāk tik populārā smalcināšana un zāles atstāšana uz lauka atstāj ietekmi uz augu daudzveidību.
No ekspertu pieredzes
DAP uzdevumā dabas skaitīšanas kontrolieres ekspertes pienākumu veicēja Anita Namatēva uz vaicājumu par to, kādas dabas vērtības atrastas, komentē: – Dabas skaitīšanā mans darbs galvenokārt ir saistīts ar zālājiem un purviem. Par zālājiem runājot – vislielāko prieku sagādā tādas pļavas un ganības, kurās ir ne tikai ļoti daudz dažādu dabiskam zālājam raksturīgu sugu, bet ja tajos var atrast arī kādu retu vai aizsargājamu sugu. Šogad atradu divas retas sugas, kuras iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā, – plūksnu ķekarpapardi (sastop Latvijas centrālajā un austrumu daļā) un bālziedu brūnkāti (sastop Latvijas centrālajā un ziemeļu daļā), kas ir pusparazīts uz lēdzerkstes un purva usnes. Bet par purviem runājot – jā, mums kā biotopi ir sūnu purvi, pārejas purvi, bet pavisam maz ir zāļu purvu tādā izpratnē, ka tas patiešām ir purvs. Zāļu purvu teritorijas vai nu ir aizaugušas, vai tās pārskatāmā pagātnē ir nomeliorētas un šīm platībām nu ir cits izmantošanas veids.
Vai mēs paši apzināmies, kādi mums ir ainavu dārgumi laukos? Uz šo vaicājumu Anita Namatēva atbild: – Ainavu grūti raksturot pāris vārdos. Vai mēs apzināmies šo dārgumu? Domāju, ka līdz galam ne. Ainava, kādu mēs to redzam šodien, ir veidojusies un joprojām veidojas cilvēka un dabas (dzīvās un nedzīvās) mijiedarbībā – viens bez otra tie nevar pastāvēt. Kā ainavu mēs redzam purvus, mežus, ezerus un upes, zālājus, tīrumus, lauku sētas u. c. Viss atkarīgs no mēroga, kādā domājam. Šobrīd mums ir jāsaprot, kādu dzīves telpu veidojam sev apkārt un cik tajā liela vieta tiek atvēlēta citiem dzīvajiem organismiem. Lai kāda būtu mūsu rīcība šodien, noteikti sekos atbildes reakcija. Tāpēc mums ir jābūt pietiekami gudriem, lai šodien sastrādātais nākotnē nestu labus rezultātus.
28.11.2018.