Pirms Latvijas simtgades svinībām, 16. novembrī, svinīgā ceremonijā tika pasniegti Madonas novada pašvaldības apbalvojumi.
Apbalvojumiem tika izvirzīti 88 cilvēki. Pēc iesniegumu izvērtēšanas pašvaldības apbalvojumu piešķiršanas komisijā novada dome apbalvojumiem apstiprināja 54 cilvēkus, kuri devuši īpašu ieguldījumu Madonas novada labā, tostarp arī Liezēres pagasta ģimenes ārste Biruta Miezere un ģimenes ārsta palīgs Maija Kalniņa, kuras saņēma Pateicības rakstus.
– Par ārsti esmu nostrādājusi piecdesmit gadus, divdesmit no tiem Liezērē. Jau no bērnības zināju, ka savu dzīvi vēlos saistīt ar medicīnu. Savu sapni piepildīju, pabeidzu Medicīnas institūtu. Ģimenē neesmu vienīgā ārste, arī māsa strādā šajā profesijā, – pastāsta Biruta Miezere.
Strādājot Ogrē un piedzīvojot skumjus notikumus dzīvē, meklējot iespēju būt tuvāk ģimenei, jo tajā laikā meita dzīvoja Aiviekstē, Biruta Miezere nonāca Liezērē.
– Mani vienmēr ir saistījuši lauki, pilsēta nav domāta man. Patīk lauku miers, zemes darbi. 1998. gadā toreizējais pagasta priekšsēdētājs Aivars Rozenbergs meklēja ģimenes ārstu Liezērē, un tā es nonācu šeit. Liezēri saucu par savām mājām. Visvairāk man patīk ezers, kurā katru vasaru peldos. Esmu iekopusi savu dārzu, audzēju puķes, zemenes. Tie ir arī mani vaļasprieki, bet vēl man ļoti patīk sportiskas aktivitātes. Jaunībā piedalījos vieglatlētikas sacensībās un nodarbojos ar orientēšanās sportu. Šobrīd aktīvi sekoju līdzi dažādām sporta pārraidēm, īpaši biatlonam. Interesē basketbols un volejbols. Laiku pa laikam apmeklēju arī kādu spēli, – atklāj Biruta Miezere.
1. novembrī ģimenes ārste beidza savu darbu un šobrīd velta laiku atpūtai. Par Madonas novada domes apbalvojumu uzzināja negaidot un bija ļoti pārsteigta.
Turpina Biruta Miezere: – Šī ziņa bija negaidīts pārsteigums. Esmu ļoti tiešs cilvēks, konkrēta. Vienmēr ir licies, ka pacienti mani uzskatīja par šerpu, ļoti prasīgu ārsti. Protams, ir patīkami, ka tiek atzinīgi novērtēts ieguldītais darbs. Ārsta profesija ir liela atbildība par katru pacientu. Arī ģimenes ārsta palīgs Maija Kalniņa 16. novembra vakarā saņēma Madonas novada domes apbalvojumu – Pateicības rakstu par mūža ieguldījumu veselībā.
– Mācoties Alojas vidusskolā, domāju nākotni saistīt ar pedagoģiju vai medicīnu. Dažādu apstākļu dēļ, tomēr izvēlējos Rīgas 4. medskolu. Sāku strādāt 1972. gada 1. aprīlī Liezēres ambulancē par feldšeri jeb ārsta palīgu. Sākumā bija grūti pierast pie Liezēres, jo tomēr lauku ciemats, bet mana dzimtā puse Staicele tajos laikos bija pilsētciemats. Daudzo gadu laikā, dzīvojot Liezērē, ikviens pagasta iedzīvotājs ir kļuvis tuvs, – atzīst Maija Kalniņa. – Vienmēr esmu centusies palīdzēt, vismaz ar padomu. Visi ir savi cilvēki. Tagad esmu sapratusi, ka neko citu dzīvē es nebūtu spējusi darīt. Mediķa profesija tomēr bija pareizā izvēle.
Bet par Madonas novada pašvaldības apbalvojumu Maija Kalniņa uzzināja, kad Liezēres pagasta pārvaldes darbinieki ieradās pateikt paldies par ieguldīto darbu Liezēres pagasta iedzīvotāju labā.
Stāsta Maija Kalniņa: – Par šo apbalvojumu pavēstīja kolēģe Benita Naudiņa. Ziņa bija negaidīta, bet ļoti patīkama. Priecājos, ka cilvēki ir novērtējuši ieguldīto darbu, rūpes par pacientiem. Bija satraukums gan par nomināciju, gan Pateicības raksta pasniegšanu. Pasākums bija sirsnīgs un tik daudz pozitīvu emociju. Iepriekš nekad nebiju domājusi, ka manu darbu varētu tā novērtēt, bet tomēr ļoti patīkami. Arī pēdējais mēnesis darbā bija ļoti patīkams, jo cilvēki nāca, teica pateicības vārdus, pauda nožēlu, ka aizejam no šī darba, stāstīja atmiņu stāstus.
Pirms pieciem gadiem, kad bija jāiet sertifikācija, jau biju izlēmusi, ka vairāk neturpināšu strādāt. Bija ilgs laiks pārdomām un iespēja sagatavoties šim lēmumam. Šajā darbā ir ļoti daudz stresa. Nekad nevar zināt, kāds pacients atnāks, kāds būs viņa noskaņojums, kādas sūdzības, kāda izvērtīsies komunikācija. Kā jau katrā darbā, arī šajā ir bijuši gan labi, gan slikti brīži, bet esam tikušas galā ar jebkuru situāciju.
Šobrīd, kad Maija Kalniņa vairs nestrādā, ir vairāk brīva laika, ko veltīt atpūtai, vaļaspriekiem.
– Ziemā mans vislielākais vaļasprieks ir biatlons un slēpošana, interesē arī volejbols. Sekoju līdzi visām sacensībām. Arī pati esmu ierīkojusi trasi, pa kuru aktīvi slēpoju. Lasu grāmatas. Savukārt vasarā peldu. Apmeklēju teātra izrādes, koncertus. Šobrīd ir daudz brīva laika, kuru varu veltīt ģimenei, vaļaspriekiem un ikdienas darbiem.
28.12.2018.