Aizkraukles novadā ēku siltināšana aizsākās jau 2009. gadā, kad tika siltinātas bibliotēkas, ģimnāzijas, skolas ēkas un trīs daudzdzīvokļu mājas. Arī SIA „Lauma A" valdes loceklis Modris Bite „Staram" atzina, ka vairāku daudzdzīvokļu māju siltināšana Aizkrauklē notikusi iepriekšējā plānošanas periodā.
Patlaban interesi par to izrāda tikai viena māja, kas mērķtiecīgi uz to virzās. Ir veikts energoaudits, tehniskā apsekošana, izstrādāts arī projekts. Iedzīvotājiem tagad būs jālemj par piedalīšanos ALTUM programmā.
SIA „Lauma A" ir lielākais apsaimniekošanas uzņēmums Aizkrauklē. Pavisam tas apsaimnieko 64 dzīvojamās mājas.
– Māju siltināšanu uzsākām ar pašvaldības atbalstu, kad ar tās līdzfinansējumu Spīdolas ielā 10 tika siltinātas ārsienas. Pēc tam, kad šim mērķim bija iespējams piesaistīt ES fondu līdzekļus, siltinājām vēl vairākas mājas – Draudzības krastmalā 3, kā arī Spīdolas ielā 7, 8 un Draudzības krastmalā 1. Pie mums tika izveidotas arī vairākas biedrības, kuras veica māju renovāciju Spīdolas ielā 13, 22 un Lāčplēša ielā 33. Kad siltināšanas process aizgāja, iedzīvotāju interese siltināt mājas bija ļoti liela. Vairākām mājām tika izstrādāti projekti, veikts energoaudits. Beidzamajos gados ir palielinājušās iedzīvotāju prasības, vēloties siltināt ne tikai ēku ārsienas, bet arī bēniņus, tāpat pagrabstāvu griestus, atjaunot apkures sistēmu, nomainīt radiatorus ar siltuma režīma regulāciju un patēriņa uzskaiti katrā dzīvoklī, nevis tikai visā mājā. Kad tiek sarēķināts, cik tas viss maksā, iedzīvotāju vēlme siltināt māju bieži vien noplok, – pieredzē dalījās Modris Bite.
Viņš atzīmēja, ka līdz šim, siltinot mājas, lielākās grūtības sagādājusi būvnieka izvēle, ne visos gadījumos tā bijusi veiksmīga. Divām mājām pat bijuši spiesti mainīt būvnieku, kurš darbus neveica norādītajā termiņā un neizpildīja izvirzītās prasības. Taču arī šīs mājas tika siltinātas.
– Ieguvums siltinātajām mājām ir acīmredzams. Arī plānotā energoefektivitāte ir sasniegta, sākot no 30 līdz pat 50%. Samazinājusies arī maksa par siltumu. Salīdzināt ar analogām (nesiltinātām) mājām tagad gan ir grūtāk, jo šis salīdzinājums vairs nav tik viennozīmīgs, tā kā arī nesiltinātajās mājās ir veikti pasākumi siltuma zudumu samazināšanai. Piemēram, ir siltināti bēniņi, neveicot ārsienu siltināšanu, nomainīti logi, durvis, atjaunota izolācija un veikti citi uzlabojumi, – uzsvēra Modris Bite.
Viņš atzina, ka vislielākais ietaupījums ir tajās mājās, kur uz katra radiatora ir uzstādīts siltummaksas proporcionālais sadalītājs (alokators) ar attālināto datu nolasīšanu, kad pusi no mājā patērētā siltuma daudzuma sadala uz kvadrātmetriem, bet otru pusi – uz individuālajiem skaitītājiem. Tie, kuriem patīk siltums, var tādā arī dzīvot, vienīgi jārēķinās, ka tad būs jāmaksā vairāk nekā kaimiņiem, kuri izvēlēsies mazāku siltuma režīmu. Atšķirība vienā mājā dzīvojošajiem var būt visai liela – viena kvadrātmetra apsilde var izmaksāt 30 centu un arī… 1 eiro. Tas atkarīgs no patērētā siltuma daudzuma katrā dzīvoklī.
Līdz šim kredītus, veicot ēku siltināšanu, lielākais māju apsaimniekotājs Aizkrauklē ņēma pats un tos arī administrēja, bet turpmāk šādu ceļu SIA „Lauma A" vairs nevēlas iet, jo kredītu apjoms pašvaldības uzņēmumā tāpat ir gana liels. Iedzīvotājiem, izšķiroties par mājas siltināšanu, visticamāk, būs jādibina sava biedrība, lai nedaudz citādāk varētu sakārtot kredīta nosacījumus.
Interesanti, ka arī Aizkraukles novada pašvaldība, līdzīgi kā Madonas novada pašvaldības, finansiāli atbalsta energoefektivitātes pasākumu veikšanu daudzdzīvokļu mājās. Ir izstrādāti saistošie noteikumi, bet Aizkraukles novada pašvaldība nav tik devīga kā mūsējā. Nosacījumi ir līdzīgi, piemēram, paredzot segt energoaudita izmaksas līdz 50%, bet ir noteikti maksimālā atbalsta griesti – 280 eiro.
19.12.2018.