Pat bezkaislīgi fakti runā paši par sevi. Desmito sezonu Marta Spārniņa (dz. Jagmane) ir Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga" koncertmeistare, kopš 2011. gada – Spīķeru kvarteta pirmā vijole. Regulāri viesojas Brēmenes Vācu kamerfilharmonijā un Grankanārijas Filharmoniskajā orķestrī. Spēlējusi arī Lozannas kamerorķestrī, kā koncertmeistare viesojusies Karaliskajā Flāmu filharmonijas orķestrī.
Vijolspēli Marta studēja Latvijā un ārzemēs, ir pieprasīta mūziķe Eiropas orķestros, tomēr par savām mājām joprojām sauc Latviju.
– Man un manai ģimenei ar Latviju ir īpaša saikne. Lai kādi vēji un piedāvājumi pūstu, vienmēr atgriežamies un gribam dzīvot savā zemē, – apliecina Marta.
Viņas lielā ģimene ir kamerorķestris „Sinfonietta Rīga", mazo ligzdu Marta veidojusi kopā ar dzīvesbiedru Edgaru un nu jau četrus gadus veco dēliņu Viesturu.
– Bieži braucu spēlēt uz Brēmenes Vācu kamerfilharmoniju, ar šo orķestri man dzima mīlestība no pirmā acu uzmetiena, – garīgo tuvinieku loku paplašina Marta.
– Valsts svētkos došos uz Brēmeni, lai pēc tam ar Brēmenes orķestri spēlētu koncertu Ķelnē, trīs koncertus Brēmenē, trīs – Vīnē. Ķelnes koncertu 22. novembrī varēs vērot arī interneta tiešraidē. Pēc tam orķestris dosies Āzijas tūrē, uz kuru pati gan netikšu, jo pamatdarbs ir Rīgā. Arī ģimeni – bērnu un vīru – uz piecām nedēļām atstāt nevēlos.
Jautāta, ko dzīves un mūzikas izpratnē mainīja dēliņa piedzimšana, Marta aizdomājas: – Bērna dzimšana, protams, ir īpašs notikums. Taču mainīties, meklēt, domāt un šaubīties man vispār ir raksturīgi. Joprojām nevaru teikt, ka man ir viens vienīgs mīļākais komponists, līdzīgi atrastās patiesības papildinās un mainās.
– Muzikālas virsotnes var meklēt visu dzīvi, – turpina Marta. – Lai gan desmit gadu laikā profesionālisms amatā ir gūts, regulāri nepieciešams papildināties, aizbraukt uz citiem orķestriem, paskatīties, kā strādā tur. Es cenšos savu latiņu turēt pietiekami augstu, kā nekā koncertmeistara vietu mūziķu aprindās bieži dēvē par elektrisko krēslu. Nereti dzirdam apgalvojumu, ka latvieši mūžam bijuši kādas citas varas pakļautībā, ir pārāk pieticīgi un bez savas nostājas. Bieži gan esmu novērojusi pretējo – ir tik daudz nepamatotas arogances. Tieši sevis salīdzināšana plašākā mērogā mums kā nācijai ir ļoti veselīga.
Martas sirdslieta ir arī Spīķeru kvartets. – Tūlīt pēc divu nedēļu ceļojuma uz Brēmeni Latvijas Radio studijā ar kvartetu ierakstīsim Jāņa Ivanova otro stīgu kvartetu. Pēc tam iestudēsim jaunu programmu un ziemā to atskaņosim Liepājā. Labprāt šo programmu nospēlētu arī Madonā, – neslēpj mūziķe, piebilstot, ka pēdējo reizi dzimtajā pilsētā viesojās oktobra sākumā un sirdī jūt ilgas būt atkal vecāku mājās.
– Rīgā dzīvojam centrā. Vienmēr esmu sapņojusi par laukiem, bet tas nav savienojams ne ar manu, ne vīra darbu. Brīvajās dienās mēģinām izrauties – vasarā bijām divos laivu braucienos, visur ņemam līdzi arī bērnu. Tikko bijām Itālijā, dēlam, tāpat kā mums, ceļot ļoti patīk, – atklāj Marta.
Vaicāta par vīra profesiju, viņa vēsta, ka Edgars strādā uzņēmumā „Groglass" un nodarbojas ar stikla pārklājumu izstrādi, kas novērš atspīdumu. „Groglass" produktus izmanto mākslas darbu ierāmēšanā, elektronisko displeju ražošanā, arhitektūras un dizaina risinājumos, kur nepieciešams „neredzamais stikls". – Edgars ir zinātnieks, strādā uzņēmuma pētniecības un attīstības nodaļā, – precizē Marta. – Vienu dienu nedēļā viņš darbojas savā uzņēmumā „Dimd". Šī zīmola produkts ir lampu pastiprinātājs. Ne visus mūzikas atskaņojumus ir iespējams baudīt klātienes koncertos, tāpēc noder ieraksti. Tomēr, lai sasniegtu klātienes efektu, ir nepieciešams pastiprināt skaņu. Kad dzīvojām Šveicē, vīram sāku čīkstēt, ka mums ir ļoti slikta atskaņošanas tehnika. Tā kā naudu izdot negribējās, Edgars izdomāja, ka pats var ko atbilstošu sameistarot. Pa vakariem virtuves galds tika noklāts ar vadiem, un dzimšanas dienā es saņēmu viņa uzkonstruētu dāvanu. Vēlāk dzima ideja aparatūrai izveidot skaistu dizainu.
Marta piebilst, ka mūzika patīk visai ģimenei: – Edgars savulaik spēlēja oboju, dēlam pie mūzikas patīk dejot.
Brīvajā laikā Marta pagūst sevi bagātināt vairākās jomās – gan intelektuāli, gan piestrādā pie fiziskās formas: – Vingroju, apmeklēju jogas nodarbības, patīk lasīt grāmatas, mācīties jaunas valodas, kopā ar vīru skatīties teātra izrādes. Ejam uz Jauno Rīgas teātri, esam iemīļojuši Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātri. Pasaulē būdama, esmu noklausījusies tik daudz brīnišķīgu koncertu lieliskās koncertzālēs, ka Rīgā, pat ja atbrauc izcils orķestris, tā koncertu vājina izvēlētā telpa. Koncertzāle diemžēl dod lielu procentu no snieguma kvalitātes, un vienīgās akustiskās koncertzāles mums Latvijā ir reģionos.
14.11.2018.