Lubānietis Māris Valainis dabas mīļotājiem nav svešs. Jau nepilnus desmit gadus Lubānā tiek ieta un novērtēta viņa izveidotā dabas taka „Aiviekstes ozoli". Māris iekārtojis akmens laikmeta apmetni un iesācis sakārtot seno dzelzceļa trasi, lai gar Aiviekstes krastiem varētu nūjot, riteņot, slēpot, izskriet krosu vai doties pārgājienā.
– Regulāri šīs takas paplašinu, veidoju jaunas stigas, tāpat pāris taciņas esam izveidojuši pilsētas mežā, – apliecina Māris. – „Gadsimta" projekts ir vecā dzelzceļa trase, kur izcīnīts jau daudz, bet vēl jādomā par segumu – vietām dzelzceļa līnijā palikuši gulšņi, kas jāņem ārā. Pašreiz tur tiek izpļauts, pakāpeniski līdzināts, izmantojot tos spēkus, kas mums ir.
Pirms nedēļas pa seno dzelzceļa līniju 14 km pārgājienā devās Lubānas vidusskolas skolēni. Klausoties savas lokomotīves – Māra Valaiņa – stāstījumā, tika apsekota arī skaistā dzelzceļa stacijas ēka.
Aktivitātēs piedalās vietējie un viesi
Jautāts par ģeogrāfiski tālākajiem dabas interesentiem, Māris atklāj, ka viņa organizētajos purva pārgājienos un laivu braucienos piedalās daudzi tālumnieki. – Tālākie viesi bijuši no Ventspils, savukārt gulbenieši un madonieši piesakās bieži. Vecākajam bija vairāk nekā 60 gadu, jaunākajam – septiņi. Esmu nonācis pie secinājuma – jo dažādāka publika, jo man ir interesantāk. Dažkārt uzreiz varu pateikt, kas notiks ar cilvēku pēc pāris kilometriem. Zinu, uz ko gatavoties, kā atbalstīt un palīdzēt, un neviens purvā līdz šim arī nav palicis, – pasmaida Māris. – Saistībā ar Lubāna ezeru veidojas saskarsme ar ārzemju tūristiem. Brīžos, kad vajag restartēties man pašam, vistuvāk sirdij ir meži un purvi, savrupa atrašanās cilvēku neitrālajā zonā.
– Ja brauc ar laivām, ir labi, ja gids pavada un pastāsta par redzēto, – turpina Māris. – Braucot pa Aivieksti, kas nav strauja upe, brīžiem paliek garlaicīgi, bet, ja ir stāstījums par upes bagarēšanu, akmens laikmeta apmetnēm, izkāpjam no laivas un apskatām kādu purvelīti, palienes pļavas, tad laivošana kļūst krietni interesantāka. Tāpat pārgājieni. Pārgājienos pēc iespējas vairāk jāmaina apvidus. Lai ir gan skuju un lapu koku meži, purvi, upes šķērsošana – tas gājienam piedod piedzīvojuma garšu. Vienmēr jau notiek arī kāds atcerēšanās vērts notikums, starpgadījums vai izaicinājums.
Vērtību saskata neskartajā dabā
Kad ierunājamies par Lubānas puses unikālajām dabas vērtībām, Māris atbild, ka, viņaprāt, tas ir neskartās dabas kopums: – Tas ir kolosāli, ja varu cilvēkus ievest apvidū, kur 8 km rādiusā nav ne māju, ne civilizācijas. Tikai daba. Šobrīd vērojama tendence – jo daba ir mežonīgāka, jo labāk. Tad cilvēks saskaras ar šķēršļu pārvarēšanu, piedzīvo gan objektu apskati, gan labu sportiņu.
Tincināts, uz ko dabas draugi lai gatavojas rudens sezonā, Māris atbild, ka Lubānas novada teritorijā viņš šobrīd plāno veloorientēšanās sacensības. Tās notiks oktobra beigās, un arī šajā pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents.
Piedāvājumā šaušana ar lokiem
Māra vadībā ir iespējams nodoties ļoti aizraujošai un interesantai nodarbei – loka šaušanai. Jau labu laiku novadniekiem un viesiem ir iespēja pārbaudīt savas koncentrēšanās spējas, fizisko sagatavotību, un ir iespēja novērtēt, no cik liela attāluma un kurā mērķa daļā loka šāvējs var trāpīt.
– Ir izgatavots stends, iegādāts inventārs, organizējam sacensības un sniedzam iespēju interesentiem pamēģināt tāpat. Tas ir relaksējošs, meditatīvs sporta veids, ir jābūt mierīgam un nosvērtam, tad rezultāts būs, – saka Māris. – Ar loku šauj arī sievietes, tas nav tikai vīru sports. Biju paaicināts ar lokiem uz Vidzemes bibliotekāru semināru. Novadīju septiņdesmit bibliotekārēm nodarbību un biju pārsteigts, ka pēc instruktāžas noklausīšanās viņas šāva bultas pārsteidzoši precīzi.
Nākotne. Pēctecība
Par katru vietu, ko Māris izveido, pēc tam regulāri jārūpējas, tā jāuztur. Uz vaicājumu, kas vides darbos palīdz, saņemu atbildi, ka reizēm tiek organizētas talkas, bet parasti to dara Māris pats. – Ja jūtu, ka netieku galā, paaicinu vietējos. Ģimenē gan visas ir meitas, viņas spīdzināt negribu. Man patīk adrenalīns, saista izaicinājumi, ja to trūkst, kļūstu kā dārzenis. Lubānā ir vairākas biedrības, kas aktīvi darbojas un viena otru stimulē pozitīvai domai. Brīžiem gan aizdomājos par pēctecību, kas turpinās šo darbu. Būtu labi, ja atrastos jaunie, uz ko paļauties, kam uzticēt iesākto, – atzīst Māris Valainis.
17.10.2018.