Latvijas simtgades gadā Mētrienas pagastā tiek īstenots kāds ļoti interesants un nozīmīgs projekts.
Piedaloties Madonas novada Nevalstisko organizāciju programmu projektu konkursā, atbalstu guva arī Ligitas Tumanovas vadītās biedrības „Ābele" iesniegtais projekts „Mētrienas vietvārdu saglabāšana nākamajai simtgadei".
Visu vasaru noritēja nopietns izpētes darbs, un pavisam drīz tiks sasniegts finišs. Ļoti aktīvi, apzinot māju nosaukumus, projektā iesaistījās Laimdota Sniedze, Zaiga Podiņa, Lilita Mālniece, Valentīna Liepiņa, Mārīte Ceirule, Salda Seržāne un, protams, pati projekta vadītāja Ligita Tumanova.
– Lielākais darba apjoms ir jau paveikts, vēl tikai sunim astes galiņš jāpārkāpj, un tad sagatavoto bukletu varēsim iesniegt tipogrāfijā „Erante" drukāšanai. Tas mums jāizdara līdz 1. oktobrim, bet uz bukleta atvēršanas svētkiem visus interesentus esam iecerējuši aicināt 17. novembrī – Latvijas simtgades priekšvakarā, – „Staram" pastāsta projekta vadītāja Ligita Tumanova.
Viņa atklāj, ka šovasar to vien darījušas, kā, galvu nepacēlušas, strādājušas pie projekta īstenošanas. Jau pavasarī tika izstrādāti maršruti, lai aptvertu visu pagasta teritoriju un apzinātu gan esošās, gan vairs tikai cilvēku atmiņās palikušās mājas, kā arī redzēto iemūžinātu fotogrāfijās. Priecē, ka ir arī mājas, kuras beidzamajos gados ir atjaunotas.
Taču daudzviet no senās godības, spēcīgajām zemnieku saimniecībām nekas vairs nav palicis, visapkārt ir tikai krūmi… Šī iemesla dēļ, ja neviens, izņemot to, ka tur kādreiz bijušas mājas, nevar pateikt ne saimnieku vārdus, ne māju nosaukumus, kāda apdzīvota vieta bukletā, kā sarunā atzīst Ligita Tumanova, iespējams, netiks minēta.
– Īpašs prieks par senām fotogrāfijām, kas saglabājušās ģimenes albumā kā vēsturiskas liecības, tai skaitā attiecībā uz vecsaimniecībām. Sākumā, kad izstrādājām projektu, domājām uzskaitīt tikai māju nosaukumus, lai Mētrienas vietvārdi neaizietu nebūtībā, bet, turpinot izpēti, secinājām, ka svarīgi ir dokumentēt arī saimnieku vārdus, viņu dzimtas vēsturi un likteņus. Tos mums atklāja gan tuvinieki, gan kaimiņi. Esam saņēmuši arī kādu ļoti jauku, sirsnīgu vēstuli ar atmiņu stāstu tieši par kaimiņu mājām. Latvijas brīvvalsts laikā, kad vairumam cilvēku pulksteņu nebija, kur nu vēl mobilo telefonu, tika izmantoti citi saziņas līdzekļi. Piemēram, sētā izkārts vecs arkla lemesis, lai, pa to sitot, sasauktu mājās ganus ar govju ganāmpulku. To es atceros arī no savas bērnības, bet šajā vēstulē interesantākais ir aprakstītais veids, kā minēto māju saimniece ir to darījusi, proti, nevis vienkārši situsi pa lemesi, bet… izspēlējusi melodiju! Ļoti plašu aprakstu par Aizpurvju mājām atsūtījusi valmieriete Astrīda Aizsilniece, tāpat esam saņēmuši arī vairākas citas vēstules ar jaukiem atmiņu stāstiem, – informē Ligita Tumanova.
Apzināt Mētrienas vietvārdus viņas sirdī ir sen izlolots sapnis. Mētrienas pusē viņa ir dzimusi, uzaugusi un visu laiku šeit arī dzīvojusi. Braucot un vērojot apkārtni, vienmēr atcerējusies, kādas savulaik mājas te bijušas un cik rosīga dzīve tajās valdījusi. Ne reizi vien nodomājusi, ka viņa tās vēl atceras, bet vai tās saglabāsies arī nākamo paaudžu un cilvēku atmiņā, kuri tās nemaz nav redzējuši? Lai atcerētos, ir taču jāzina, tātad apdzīvoto māju nosaukumi kādam vismaz ir jāapzina.
– Latvijas simtgade šķita tāds ļoti piemērots brīdis, kad šādu projektu par Mētrienas vietvārdu saglabāšanu varētu īstenot. Esam gandarītas, ka uzņēmāmies veikt šādu izpēti, jo daudz ko atklājām no jauna. Esam noskaidrojuši vairākus simtus māju nosaukumu, ieskicējuši to vēsturi. Mūsu pagastā ir gan dzīvojuši diezgan daudz ievērojamu cilvēku, gan bijušas varenas zemnieku saimniecības ar ļoti kuplām ģimenēm (astoņi deviņi, desmit bērnu). Piemēram, Dēgļu saimniecība, kura pirmās brīvvalsts laikā starp 105 Latvijas labākajām saimniecībām minēta kā 40. Tagad varam tikai iedomāties, kādu līmeni pa šiem gadiem šī un vēl daudzas citas saimniecības būtu sasniegušas, ja tās savulaik netiktu izpostītas, – atzīmē projekta autore.
26.09.2018.