Nav šaubu, ka Ērgļu puse auklē gleznainus pakalnus, līkumotus ceļus un apņēmīgus, radošus cilvēkus. Tādu esam iepazinuši Māri Olti, kas no Rīgas ar ģimeni atgriezies dzimtajā vietā un bijušās dzelzceļa stacijas ēkā atvēris tūrisma informācijas centru ar plašu piedāvājumu tūristiem. Tāda ir arī Rīgā šobrīd mītošā Lelde Gangnuse-Bērziņa, kas Ērgļus joprojām uzskata par savu kodola vietu un to labā dara lielas lietas.
Lelde Gangnuse-Bērziņa: – Pēc fakta esmu rīdziniece, bet sirdī – ērglēniete. Esmu dzimusi Rīgā, tad astoņpadsmit dzīves gadus nodzīvojusi Ērgļos un tad atkal atgriezusies Rīgā, regulāri turpinot apciemot Ērgļus. Maršruts Rīga-Ērgļi-Rīga ir zīmīgs jau kopš manas dzimšanas.
Ērgļi ir mans kodols – tur esmu sasmēlusies vecāku mīlestību, radu un draugu klātbūtni, pamatskolas un vidusskolas zināšanas, dažādu pulciņu un aktivitāšu pieredzi, lauku darbu prieku un sūrumu, ieguvusi visus punus un zilumus, visa veida nobrāzumus, lai šobrīd varētu dzīvot pilsētā, lai varētu darīt to, ko daru, un būt tāda, kāda esmu. Nenoliedzami Ērgļi man vienmēr ir bijusi skaistākā vieta ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Tur ir daļa no manis.
– Vai Ērgļi tūristiem, viesiem un pašiem ir interesanti? Kuri ir tie vērtīgie apskates objekti, kas ienāk prātā vispirms?
– Vai esat pamanījuši, cik daudz ceļa zīmju Latvijā norāda virzienu uz Ērgļiem? Neesmu šo faktu dziļāk pētījusi, bet ir pilnīga pārliecība, ka tas nav bez iemesla.
Ērgļi ir maģiska un magnētiska vieta. Par tik īpašu to dara daudzveidīgā un skaistā daba un tie Ērgļu novada iedzīvotāji, kuri, ieliekot savu sirdi, dvēseli un pārliecību, rada produktus vai pakalpojumus, kas atvilina uz Ērgļiem just, baudīt un redzēt gribētājus. Koncentrētai un regulārai tūrisma plūsmai ar to vien ir par maz, bet tas ir ļoti svarīgs pamats, uz kā tālāk mērķtiecīgi un aktīvi darbojoties Ērgļi varētu kļūt par tikpat atpazīstamu un iekārojamu galamērķi, kā slavenā vilciena „Sniedziņš" laikos.
Katram no mums ir sava vērtību skala dažādu lietu nomērīšanai. Ja runājam par Ērgļu novada „dārgakmeņiem", man tie ir vairāki: Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Strūves ģeodēziskā loka punkts Sestukalnā, valsts kultūras piemineklis – Ērgļu viduslaiku pils teritorija, Akmeņupītes ūdenskritums, Velna klēpis, Jumurdas pils ar tās parku.
Otrā „dārgakmeņu" grozā vienmēr likšu cilvēkus, kuri ar šo vietu bijuši un ir saistīti joprojām, sākot ar dižgariem Rūdolfu Blaumani, Jāni Grotu, brāļiem Jurjāniem un beidzot ar tiem esošajiem un bijušajiem ērglēniešiem, kuri ieliek visu savu sirdi ticībā tam, ka Ērgļiem būt vēl daudzu gadu garumā.
– Kā radās doma par projekta izstrādi saistībā ar Ērgļu viduslaiku pils teritoriju?
– 2015. gada rudenī, sanākot kopā Ērgļu bijušajiem un esošajiem iedzīvotājiem, tika aizsākta tradīcija ik mēnesi tikties, lai aiz brīvprātības principa, ar patiesu mīlestību pret savu dzimto novadu kopīgi domātu, radītu un darītu lietas Ērgļu attīstības vārdā. 2016. gada pavasarī tika nodibināta biedrība „Ērgļu sirds". Biedrības nosaukums atspoguļo pirmo nopietno ideju, kuru biedrība vēlas realizēt, – piešķirt jaunu dzīvību Ērgļu viduslaiku pils teritorijai, kas iekļauta valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā un kas atrodas tieši pašā Ērgļu sirdī, sevī glabājot gadsimtiem krātu spēku un ticību, ka Ērgļiem būt vēl daudzu gadsimtu garumā.
Lai to realizētu, bija skaidrs, ka būs nepieciešams piesaistīt finanšu resursus, tāpēc 2016. gada augustā biedrība „Ērgļu sirds" iesniedza projektu „Ērgļu pils parka teritorijas labiekārtošana" Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) aktivitātes „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas" atklātajā projektu konkursā. 2017. gada janvārī tika saņemts apstiprinājums projekta īstenošanai. Projekta mērķis ir Ērgļu viduslaiku pils teritorijas labiekārtošana, radot risinājumus vietas potenciāla palielināšanai un vietējo iedzīvotāju pašapziņas celšanai.
Projekts ir biedrības „Ērgļu sirds" dāvana Ērgļu novadam un tā iedzīvotājiem. Tā realizāciju ar līdzfinansējumu 9558,79 eiro apmērā atbalsta Ērgļu novada pašvaldība. Projektam ir piešķirts LEADER programmas publiskais finansējums 38 235,15 eiro apmērā.
Projekta ietvaros parka teritorijā pagājušajā nedēļā spāru svētkus nosvinēja lapene. Tā būs vieta ar īpašu vēsturisku stāstu, no kuras pavērsies brīnišķīgs skats gan uz Ogres upes lokiem, gan vēsturiskajām pilsdrupām. Ir uzsākta divu skulpturālu suņu izgatavošana – tie simbolizēs leģendu par Tīzenhauzena sargsuņiem. Turīgā Tīzenhauzenu dzimta Ērgļu viduslaiku pilī saimniekoja gandrīz divus gadsimtus. Leģenda vēsta, ka Tīzenhauzenu dzimtas dārgumi vēl joprojām ir atrodami pils pazemē un tos sargā divi lieli dzelzīs iekalti suņi. Ērgļu apkārtnes iedzīvotāji uzskata – kamēr vien šie dārgumi tiks nosargāti, pastāvēs arī Ērgļi.
Uz lapeni ved skaista koka laipa, un ikvienu apmeklētāju par Ērgļu viduslaiku pili, tās vēsturi un notikumiem informēs informatīvie stendi.
– Kāpēc uzbūvēta tieši lapene?
– Koka konstrukcijas būve, kurai līdzīga redzama arī vēsturiskajos zīmējumos (iespējams, 19. gs.), kalpos gan kā skatu laukums, gan informācijas nesējs, jo lapenes arkādē taps Ērgļu viduslaiku pils vēstures ilustrāciju gleznojumi, kas paspilgtinās vēstures klātbūtni. Lapenes virsotnē būs vēja rādītājs – gan ar tehnisko (vēja rādītāja), gan ideoloģisko funkciju. Uz vēja rādītāja kopā ar bultu un debespušu burtiem atradīsies arī ērglis – tieši tāds pats, kā Ērgļu novada ģerbonī. Putns, kas ik dienu no visām debespusēm pārraudzīs Ērgļu novadu un tajā notiekošo un ar savu spārnu vibrācijām nodrošinās nemitīgu „vēja plūsmu" novada iedzīvotāju virzienā, neļaujot tiem ieslīgt pašapmierinātībā un pieticībā, bet visu laiku kustēties un rūpēties katram par savu un novada kopējo labklājību.
– Ko tev pašai dāvā dzimtā puse, tās daba un cilvēki?
– Ērgļi ir mana spēka vieta – dabas daudzveidība un krāšņums aizpilda visu, kas pildāms, un attīra no visa, kas prom metams.
Vecāku, vecvecāku, radu un draugu mīlestība, viņu neizsīkstošā enerģija, uzņēmība un ticība stiprina un pārliecina, ka viss ir iespējams.
Ērgļi liek rosīties, domāt, meklēt un darboties – ik pa laikam piezogas izjūta, ka es nekad šai vietai nebūšu vienkārši „tūrists". Šī vieta man ir daudz devusi, un es zinu, ka man ir daudz tai ko atpakaļ dot. Iekšējs nemiers, ideju sanoņa pārņem ikreiz, kad tur ierodos. Man Ērgļos „vienkārši būt" ir grūti.
17.10.2018.