Lielos vilcienos it kā piemirsti, it kā patiešām mitējušies strīpaino kolorado uzbrucēju sirojumi kartupeļu liellaukos un mazdārziņos, jo nekādi trauksmes zvani nav dzirdami. Tanī pat laikā ir pamats runāt par to, ka kartupeļu lauks vai tikai lauciņš, īpaši, ja tur nelieto ķīmiskus līdzekļus, allaž jāpatur uzmanības lokā. Sevišķi jau tur, kur strīpainās ir pierakstījušās iepriekšējos gados.
Mazdārziņā, par kuru runa, kartupeļu nav. Toties plēves pārseguma angāriņā tomātiem uz to lapām dažas strīpainās notvertas. Protams, tā nav invāzija, bet nejaušs ielidojums. Tātad briesmas nedraud.
Blakus dārziņā saimnieks saka – pa saujai sirotāju katru nedēļu kartupeļos ievācot. Dārziņa īpašnieks pretējā malā uz vaicājumu par vabolēm arī atbildēja pozitīvi – ir, bet tikai vienā kartupeļu lauciņa vietā. Tanī esot regulāri kāda sauja salasāma.
Secinājums – atlaidiet tik uzmanību nosnausties, un sekas var tikai prognozēt…
Paziņkārojos, kā šogad klājas lielāka lauka saimniecei, kur vaboles masveida iebrukuma gados kā parādījās, tā strīpaino un kāpuru raža tiek vākta katru gadu regulāri, jo kaitēkļu apkarošanas ķīmiskie preparāti te netiek lietoti. Protams, arī šis gads nav izņēmums, un kartupeļu lauka pārskatīšana un atbrīvošana no kaitēkļiem ir lauksaimniecības nodarbju sarakstā jau trešo nedēļu, kā saka, numur viens.
Neraugoties uz to, ka vairākas nedēļas tika vāktas strīpainās, viņu nodarījums nav pilnībā apturēts, un pašreiz jau pie postīšanas stājušies galvenie lakstu iznīcinātāji – kolorado vaboles kāpuri.
Atkal secinājums – dot tik vaļu šiem, un ziema būs jāpavada bez tupeņiem! Tāpēc cīņa turpinās pat ar talcinieku aicināšanu sirotāju izķeršanā. Uz ko tēmēju? Tikai uz to, ka ar pārliecību vien, nepārbaudot dabā, var izrādīties par maz.
Autors: Oļģerts Skuja
AUTORA foto