Līkločiem dzīve gājusi gados vēl jaunam suņukam Tedim, kas paspējis būt par labu draugu divām cienījama vecuma sievietēm. Vienreiz Tedis jau atrada jaunas mājas, taču nu tās nācies pamest saimnieces ilgstošas slimības dēļ. Tomēr pārbaudījumi un skumjas pēc saimnieces nav laupījušas viņa optimismu un ticību cilvēkiem.
Iespējams, aiz Teda draudzīgā „vau vau" slēpjas tieši šie vārdi:
– Esmu liela auguma, divarpus gadu vecs suņu zēns, imūns pret suņu meitenēm. Skaists – tā teic mani divkājainie draugi.
Piedzimu Madonā, mūzikas skolas pagalmā, kur mani ar brālīšiem un māsiņām pameta mamma – bomzīte. Labi ļaudis mani mazu paņēma, un es izaugu liels. Mana pirmā saimniece bija sieviete gados, tāpēc vairs nevarēja mani izvadāt ārā un ielika sludinājumu avīzē, lai atrastu man jaunu saimnieku. Piedāvājumu bija daudz, es izvēlējos pirmo, kas bija gan veiksme, gan neveiksme reizē.
Gadus divus nodzīvoju laukos pie labas saimnieces. Taču tagad mana otrā saimniece, jau cienījamos gados, ir slimnīcā uz ilgu laiku. Es paliku viens, tāpēc devos viņu meklēt, bet nekur nevarēju atrast. Tā nu mani – nomocījušos, neēdušu, nedzērušu – atpazina Ērgļos un atveda atpakaļ uz Madonu pie pirmās saimnieces. Taču arī viņa jau ir gados, turklāt ar sliktu veselības stāvokli, tādēļ atpakaļ pieņemt nevar. Esmu liels un stiprs, tāpēc gribas paskraidīt brīvā vaļā. Riksī pa pilsētu gan mani nevar laist, jo ļaudis varētu nobīties. Es jau neko sliktu negribu – tikai parunāt, iepazīties, taču svešie divkājainie mani mēdz pārprast. Esmu labsirdīgs, kādreiz uzreju (māja taču jāsargā), bet nekožu, pat kaķiem. Varu būt kā skaistuma dekorācija, varu sargāt māju aiz žoga vai dzīvoties voljērā. Varu būt labs draugs, varu palīdzēt skriet krosu. Ķēdē gan negribētos nodzīvot savu vienīgo dzīvi. Esmu balts, ar lieliem, melniem raibumiem, visi jau saka – es esot smukulītis. Draudzīgs, jo visu savu īso mūžu esmu nodzīvojis labestībā, ļaunumu nezinu.
Ja gribi draugu, sargu un ja apstākļi atļauj, ja neesi pārāk skops uz ēdienu, tad, lūdzu, paņem mani. Man patlaban ir grūti vienistabas dzīvoklī, kur mitinās arī citi četrkājainie (suns, kaķi) un divkājainie. Man trūkst gaisa un brīves, tās sajūtas, kad vējš svilpo gar ausīm un plivina tās. Nu padomā labi un zvani – es gaidīšu! (64822744)
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto