Pašā gada nogalē, ar cerību, ka jaunais gads nesīs kādus uzlabojumus un situācijas atrisinājumu, redakcijā vērsās Madonas iedzīvotājas – viņas jau gadiem cenšoties panākt to, lai beidzot tiktu ievērotas labturības prasības un likuma normas pret suni, kurš dzīvo kādā Skolas ielas namā.
Jāpiekrīt, ka šis suns diezgan regulāri redzams klaiņojam pa Madonas ielām, pārsvarā dodoties uz vietām, kur līdzjūtīgi cilvēki viņu varētu pabarot, piemēram, pie veikala „Maxima X". Tā arī sestdien, 3. janvārī, suni bez saimnieku uzraudzības un jebkādas kaklasiksniņas sastapām pilsētas centrā; neilgi pēc tam – arī sievieti, kas savās iespēju robežās cenšas par kaimiņu mājdzīvnieku turēt rūpi.
– Jau gadiem ilgi visas instances tiek tramdītas, lai beidzot paskatās, kas notiek ar šo suni. Viņš netiek pienācīgi barots, ne viņam būdas, kur patverties sliktos laikapstākļos, pat ne kaklasiksnas. Tika saukts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) – sunim viss esot kārtībā. Vai viņi kaut paskatās, sunim ir vai nav ēdamais, dzeramais nolikts? Viņu taču baro Madonas iedzīvotāji! Vienubrīd suni bija apsēdušas miljoniem blusu, tad nu vajadzēja par savu naudu pirkt atblusošanas pilienus, lai nenoēd. Tika saukta arī policija, tā saimniekus patramdīja, tāpēc dienas laikā suni spundē būceņos, tur viņš kauc un gaudo – nevar taču tajā mierīgu sirdi noklausīties. Citreiz palaiž brīvā vaļā klīst, lai meklē ēdamo. Neviens neko nedara, patversmē paņemt nevarot, jo tas, redz, esot saimnieku suns. Cik ilgi ir jābadina un jāmoka lādzīgs suns? Visas svētku dienas viņš pavadīja pie veikala, diedelējot barību, – izmisuma pilnas bija sievietes.
Vēl jo vairāk, pēc šīs ilgstošās cīņas un klauvēšanās pie iestāžu durvīm sievietes pat esot pataisītas par melēm, jo nekādus saimnieku pārkāpumus pierādīt neizdodas. Vai varbūt instances vienkārši nav ieinteresētas krāmēties gar suni? Gods kam gods, kad, sastopot stāsta vaininieku, laikraksta „Stars" pārstāve sestdien sazinājās ar Madonas novada pašvaldības atbildīgo darbinieku, tika izteikta gatavība suni uzņemt īslaicīgās izmitināšanas vietnē. Diemžēl, dzīvnieks ir dzīvnieks, tāpēc pa šo laiku, kamēr pēc suņa brauca pašvaldības darbinieks, viņš devās tālāk savās gaitās. Taču par suņa klaiņošanu tika informēti arī Madonas novada pašvaldības kārtībnieki, lai tiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.
Madonas novada kārtībnieks Gatis Kušķis komentēja: – Ir saņemts iesniegums par suņa klaiņošanu, tāpēc atkal tiks veiktas pārrunas ar dzīvnieka saimniekiem. Tas tiesa, ka arī iepriekš ir bijis sastādīts šāda pārkāpuma protokols, tāpat, reaģējot uz izskanējušo informāciju, mājdzīvnieks tika apsekots viņa dzīvesvietā. Saimniece uzrādīja ēdienu, ar ko suns tiek barots, tāpēc nevarētu piekrist, ka ir ārkārtēji apstākļi vai suns tiktu badināts. Iepriekš gan viņš nebija vakcinēts, bet šobrīd saimnieki to ir nokārtojuši un suns ir saņēmis nepieciešamās potes. Protams, atkal veiksim pārrunas ar saimniekiem, ka suns nedrīkst klaiņot apkārt, bet gan ir jādodas pastaigās kopā ar saimnieku.
Kā pieļāva kārtībnieks, iespējams, monētas otra puse ir tā, ka suns jau arī ir gana attapīgs dzīvnieks, tāpēc, apzinoties, ka pie veikala viņu gaida gardumi, nav īpaši skubināms paņemt brīvsoli.
Saistībā ar šo gadījumu jāatgādina, ka Dzīvnieku aizsardzības likums paredz šādus pienākumus dzīvnieka īpašniekam: rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību; labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku; nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus; nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos; nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām (uzvedības un izturēšanas) vajadzībām; nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti un pietiekamu turēšanas platību. Tāpat labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai noteic, ka suņa īpašniekam jānodrošina pilnīga attiecīgās teritorijas norobežošana no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Savukārt, ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, sunim jānodrošina: pilnvērtīga ēdināšana ne retāk kā reizi dienā; vienmēr brīvi pieejams svaigs ūdens; vismaz 30 minūšu ilga pastaiga ne retāk kā reizi diennaktī; suņa augumam atbilstoša būda vai mītne, kur patverties nelabvēlīgos laikapstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums; vismaz divus centimetrus plata ādas kaklasiksna; vismaz trīs metrus gara ķēde vai pavada un tamlīdzīgas prasības.
Ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt Dzīvnieku aizsardzības likumā minētos pienākumus, dzīvnieku viņam var atsavināt vai nodot dzīvnieku patversmē. Par labturības prasību pārkāpumiem jāinformē PVD, savukārt par klaiņojošu vai bezpalīdzībā nonākušu dzīvnieku jebkurai personai nekavējoties jāziņo vietējās pašvaldības institūcijai.
AUTORES foto