Ronis ir īpašs suns ar īpašu stāstu, kas aizsākās gan mazliet nezināmos apstākļos. Vienu dienu pagājušā gada rudenī suns uzradās kādas sievietes mājas pagalmā Liezēres pagastā, un tika uzsākts meklēt viņa saimnieku.
Gāja laiks, bet īpašnieks nepieteicās. Izskanēja minējums, ka tāds gan bijis, bet aizrāvies ar alkohola lietošanu, turklāt nesen aizbraucis uz ārzemēm, gados jauno suni atstājot likteņa varā. Tā sprieda kaimiņi, bet ko gan daudz var sazīmēt –
bezšķirnes krancītis, skatā līdzīgs daudziem citiem, bez papīriem, bez mikročipa…
Suņa raksturs liecināja, ka iepriekšējais dzīves gājums viņam, visticamāk, bijis smags. Pie cilvēka klāt pats negāja, vien kāri ar acīm sekoja līdzi roku kustībām – vai no tām nepasniegsies kāds ēdiena kumoss. Tika nolemts, ka suns jānogādā dzīvnieku patversmē un jāmeklē tam jauni saimnieki. Taču pie patversmes vārtiņiem par Silvestru nosauktais suns savās bailēs no cilvēka izrāvās no rokām un aizbēga tālēs zilajās.
Pāris nedēļu Silvestrs klaiņoja pa nezināmo apkārtni, nevienam rokās nedodoties, līdz apmetās karjera ezera tuvumā. Turpat nakšņoja, meklēja ēdamo, līdz sapazinās un skrēja klāt draudzēties kādam citam sunim, kas šajā vietā tika vests pastaigās. Atkal tika sazvanīta patversme, un ar miegazāļu palīdzību darbiniekam izdevās Silvestru notvert un nogādāt drošībā.
Sākotnēji jau šķita – nabaga bailīgajam sunim ilgi vajadzēs nīkt patversmē, līdz viņš kādam iekritīs sirdī. Taču notika patiess Jaunā gada brīnums, un tikai aptuveni nedēļu pēc suņa nonākšanas patversmē viņu ievēroja studente Elīna no Valmieras.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 11.04.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
Foto no personiskā arhīva