Iepriekš laikrakstā „Stars" informējām par Latvijas Veterinārārstu biedrības izplatīto brīdinājumu suņu saimniekiem saistībā ar mājdzīvniekiem bīstamas slimības uzliesmojumu Latvijā, kā arī par to gana plaši ziņots citos plašsaziņas līdzekļos. Šajā rakstā Madonas veterinārārsti sīkāk informē par mūsu reģionā konstatētajiem slimības – barības vada diletācijas – gadījumiem.
– Ir radušies daudzi jautājumi, klienti mums zvana, interesējas, kāpēc tāda noslēpumainība, kāpēc trūkst konkrētības, kāpēc nestāsta, vai slimība ir lipīga. Cilvēki nobažījušies par to, ka viņiem netiek paskaidrots, kas ir pie vainas, ko darīt, lai viņu mīlulis nesaslimtu. Tāpēc, pirmkārt, gribas teikt – jā, šī problēma pastāv un arī Madonas apkārtnei šī sērga nav gājusi secen. Mūsu klīnikā vien ir konstatēti deviņi saslimšanas gadījumi, divos no tiem suņus diemžēl vajadzēja eitanizēt. Par pārējiem veterinārārstiem Madonas apkaimē mums nav statistikas, bet, visdrīzāk, katram praksē ir iznācis sastapties ar kādu šīs slimības gadījumu, – stāsta mīluļu veterinārārsti Lita un Kaspars Udrasi.
Viņi akcentē, ka ikdienā, „normālos apstākļos", barības vada diletācija suņiem esot ārkārtīgi reti sastopama – tā pārsvarā ir ģenētiska rakstura slimība, novērojama vien atsevišķām suņu šķirnēm.
– Turpretī tagad vērojams, ka ar šo slimību sirgst dažāda vecuma un šķirņu suņi. Pēc pašreizējās informācijas un novērojumiem var secināt, ka šim slimības uzliesmojumam nav lipīgs raksturs. Interesanti, ka citās valstīs šīs slimības uzliesmojums nav novērots, kas liek domāt par kādu lokālu, vietēju Latvijas faktoru. Nepierādīts, tikai uz novērojumiem balstīts secinājums ir tas, ka sasirgušie dzīvnieki ēduši kāda konkrēta ražotāja barību vismaz vienu gadu. Jāpaskaidro, ka, krītot aizdomām uz konkrēto barību, tai tika veikti izmeklējumi, taču nekas bīstams barībā nav konstatēts, tāpēc publiski netiek pieminēts šis barības
ražotājs, – teic veterinārārsti.
Kā slimība izpaužas? Lita un Kaspars Udrasi skaidro: – Tāpat kā mums, cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir barības vads, kas, vienkāršoti runājot, savieno muti ar kuņģi. Barības vadam būtu jābūt kā tādai vienmērīgi tievai, lokanai caurulītei, pa kuru barībai netraucēti jānonāk kuģī. Tajā nedrīkst būt nekādi paplašinājumi. Sirgstot ar šo slimību, barības vadā veidojas tādas kā kabatas, kurās krājas barība. Tā ļoti minimāli vai nemaz nenonāk kuņģī, nemitīgi no barības vada tiek atvemta, tāpēc dzīvnieks zaudē svaru, cieš sāpes. Tas notiek tāpēc, ka, barībai uzkrājoties barības vadā, tā sāk pūt, bojāt barības vada sienu, un tā iekaist. Līdz ar to dzīvnieks mokoši vemj, iekaist arī balss saites, aizsmok balss, suns nevar pariet. Pazīmes var būt mokošas, un dzīvnieks var tik ļoti izkristies svarā un ciest, ka tas ir jāeitanizē.
Ko darīt suņu saimniekiem, lai viņu mājdzīvnieku šī slimība nepiemeklētu? Kaut arī saslimšanas gadījumu ir vairāk, nekā ierasts ikdienas apstākļos, tā tomēr neesot gluži epidēmija, ir pārliecināti veterinārārsti, tāpēc mudina saimniekus nekrist panikā. – Kamēr atbildīgās institūcijas meklē saslimšanas cēloni, esiet vērīgi! Ja jums rodas aizdomas par mājdzīvnieka veselības stāvokli, griezieties pie sava mīluļa veterinārārsta un pārrunājiet novērotās izmaiņas ar viņu, – Lita un Kaspars iesaka. Tāpat jāpiemin, ka atsevišķos informācijas avotos teic jo īpaši rūpīgi pavērot, kā suns ēd – ja pēc ēšanas tas mazliet rīstās, staipa kaklu, it kā mēģinot barību dabūt lejā pa barības vadu, tā, iespējams, var būt pirmā slimības pazīme.
Protams, arī dzīvnieka barības kvalitātei ir liela loma. Veterinārārsti atgādina: – Barojiet savu mīluli ar iespējami kvalitatīvāko barību, ko varat atļauties. Atcerieties, ka kvalitatīvākais nebūt nenozīmē – dārgākais. Esiet modri, nepaļaujieties tikai uz reklāmām, bet iedziļinieties, palasiet barības sastāvu! Ja nu pašiem trūkst zināšanu vai laika pētīt, kā savu mīluli barot, noteikti jautājiet speciālistiem.