Vai krīze daudzu indivīdu ļaunprātībai nekalpo par aizsegu, aizbildinājumu? Šāds jautājums pārņem arvien biežāk, lasot un klausoties šausmu stāstus par pamestiem, nobadinātiem dzīvniekiem, cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Izrādās, arī Madonas novadā ir situācijas, kad rūpīgāk jāpēta, vai dzīvnieka saimnieks tam nesagādā nevajadzīgas ciešanas.
Jau pirms laba laika Mārcienas iedzīvotāju redzeslokā nonāca trīs pamesti suņi slēgta veikala teritorijā. 9. janvāra publikācija ar veterinārārstu Kasparu Akmeni šo problēmu atkal uzjundīja plašākā mērogā, jo aizmirstie suņi vēl joprojām tur mitinās vieni paši, bez saimnieka.
Šis gadījums nav atstājis vienaldzīgu arī Ilonu Iesalnieci, kas vēstulē „Staram" raksta: – Esmu šokā par veterinārārsta Kaspara Akmens minēto faktu, ka Mārcienā pie slēgta veikala piesieti bada nāvei nolemti suņi. Cik nopratu no lasītā, visām atbildīgajām amatpersonām šo dzīvnieku liktenis ir vienaldzīgs. Būtu liels lūgums pārbaudīt šo informāciju un izjautāt atbildīgās amatpersonas, vai tiešām neko nevar darīt nelaimīgo dzīvnieku labā. Ja nav iespējams saukt pie atbildības necilvēku, kas to izdarījis, tad vismaz varētu publicēt viņa foto, lai sabiedrība zinātu savus „varoņus".
Turklāt gribētu uzzināt informāciju, kur un kādos dienestos, pie kādām amatpersonām Madonas novadā var griezties gadījumos, kad redzam cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, un ko šādos gadījumos ir tiesīgs darīt katrs no mums. Varbūt novadā darbojas kāda dzīvnieku aizsardzības organizācija, kas varētu palīdzēt?
Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Mālniece atklāja, ka pārkāpumus dzīvnieku turēšanas noteikumos pagājušajā gadā konstatējis gan Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), gan Madonas novada pašvaldības kārtībnieks.
Sastādītais administratīvais protokols tika iesniegts administratīvajai komisijai, un tā piesprieda saimniekam, suņu īpašniekam Mārim Kleinbergam naudas sodu, uzdodot situāciju mēneša laikā atrisināt.
– No savas puses centāmies situāciju risināt, taču jau tad pierādījās, ka pagasta pārvaldei lomas šādā situācijā nav. Runājām ar pamestā veikala un teritorijas īpašnieku Māri Kleinbergu, taču viņš aizbildinājās ar līdzekļu trūkumu. Pats viņš šobrīd dzīvo Sauleskalnā, bet suņi – Mārcienā. Vakar devos suņus apskatīt, un mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka, protams, apstākļos, kad saimnieks dzīvo pavisam citā vietā, labturības apstākļi nekad nebūs ideāli, bet jāteic, ka pašreiz suņi izskatās labāk, nekā vasarā, katrā ziņā nobadināti viņi neizskatījās, – komentēja Ināra Mālniece.
Suņi nav badā
Mārcienas suņu saimnieks Māris Kleinbergs kategoriski noraida apsūdzības, ka suņi būtu pamesti vai tiktu badināti, vai kā citādi mocīti.
– Suņi ir ļoti labā stāvoklī – abi resni, nobaroti kā buļļi. Trešā suņa vairs nav, jo tas 16 gadu vecumā nomira no vēža. Izņemot divas dienas šajā nedēļas nogalē, kad biju uz dēla kāzām Rīgā, es ik dienas vedu viņiem siltu putriņu. Sanāk pat tā, ka iepriekšējā barība jāizmet ārā un jānomaina ar jauno, jo visu viņi nevar apēst. Vecāko, melno suni (10 gadu vecs) pieņēmu no citas ģimenes. Parasti vēl bērni no iepriekšējo saimnieku ģimenes šo melno suni aprauga. Arī cilvēki, kas man ir parādā, noiet garām un iedod suņiem kādu kārumu. Domāju, ka šajā situācijā no mušas ziloni izpūš tie cilvēki, kas man nevēl labu. Es suņus apciemoju katru vakaru – tagad ātri sāk palikt tumšs, varbūt tāpēc iedzīvotāji mani nepamana un domā, ka suņi atstāti vieni paši un netiek aprūpēti, – Māris Kleinbergs apliecināja.
Jautāts par dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanu, viņš norādīja, ka abi suņi tiek turēti pat garākās ķēdēs, nekā to pieprasa noteikumi, tāpēc var brīvi kustēties. Melno suni viņš negrib riskēt laist brīvi skraidīt, jo tas ir nedaudz agresīvāks (uz svešiem cilvēkiem), taču jaunāko, gaišo suni ik pa reizei palaižot vaļā no ķēdes. Uz jautājumu, kāda iemesla dēļ suņi ir atstāti pamesta veikala teritorijā un kāda nākotne tos sagaida, Māris Kleinbergs atbildēja: – Suņi teritorijā tiek turēti sargāšanas nolūkos. Pirms suņu tur nebija, dažādi vandaļi pēc saviesīgiem pasākumiem gāja un netraucēti sita ārā logus. Pretējā gadījumā jau man suņus tur nevajadzētu turēt. Šobrīd cenšos īpašumu pārdot, bet nav taču tā labvēlīgākā situācija nekustamā īpašuma tirgū.
Vietējie gribēja īpašumu nopirkt par kapeikām, kas man nav pieņemami. Ja īpašumu izdosies pārdot, tad, kas attiecas uz suņiem, problēmu nebūs. Ja tomēr neizdosies atrast jaunus saimniekus vecākajam sunim, to nāksies iemidzināt, bet jaunāko varēšu paņemt pie sevis. Melnajam sunim, pļaujot zāli, gadījās nelaime – viņam tika iepļauts lūpā un nošķelts zobs, tāpēc purniņš nedaudz dīvaini izskatās. Gadi arī tomēr vairs nav tie jaunie, tāpēc iepriekšējie saimnieki viņu atpakaļ neņems, arī jauni diez vai pieteiksies, lai gan suns ir ļoti gudrs un labs sargs. Šobrīd jau varētu kādam gribētājam atdot jaunāko suni, jo tam ir tikai gads, agresīvs viņš nav, lai gan sargā ļoti. Veikala teritorijas apsargāšanai pietiktu arī ar vecāko, melno suni.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 12.01.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto