Pirms kāda laika redakcijā tika saņemta ziņa par kādu klaiņojošu suni, kuram it kā ir lauzts žoklis. Suns gan esot aizvests pie veterinārārsta. Tāpat esot ziņas, ka tiek sists arī suns, kas atrodas pie ķēdes. Diemžēl, šis fakts nav pārbaudāms, jo pie rokas sitējs nav pieķerts. Cilvēkiem jābūt vērīgiem.
Sazinoties ar veterinārārsti Litu Udrasi, uzzināju, ka šāds fakts tiešām ir konstatēts. Stāsta Lita Udrase: – Šis suns tiešām tika atvests uz mūsu veterinārārsta praksi un iemidzināts. Dzīvniekam bija izsisti zobi un atrauta apakšlūpa. Cilvēkiem noteikti varēja izskatīties, ka ir pat lauzts žoklis. Tika konstatēta nekroze un noteikts arī vecums – apmēram 17 gadu. Sākumā bijām pret eitanāziju, jo bija cilvēki, kas labprāt uzņemtos rūpes, bet, uzzinot vecumu, diemžēl atteicās. Arī ārstēšana būtu ļoti ilga un sarežģīta, jo žoklis jau bija atmiris tikai tāpēc, ka ārstēšana netika veikta laikus. Šis ir ļoti skumjš un sāpīgs stāsts. Bija skaidrs, ka ievainojumi ir radušies cietsirdīgas izturēšanās dēļ. Tā kā šis suns klaiņoja, nezinām, kas to ir izdarījis. Jāatgādina gan, ka tā tomēr ir kriminālatbildība un pāridarītājam būtu jāsaņem sods. Ilgus gadus strādājot veterinārajā praksē, jāuzsver, ka laika gaitā ir uzlabojušies apstākļi, kādos dzīvo dzīvnieki. Protams, ir klaiņojoši dzīvnieki, joprojām tie tiek pamesti. Ir arī sastopami šādi gadījumi, kad dzīvnieki cieš no cilvēku agresijas. Manuprāt, klaiņojošo dzīvnieku problēma ir tā, ka saimnieki neuzskata par vajadzīgu tos sterilizēt.
Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku ir ne tikai fiziska vardarbība, kas var izraisīt dzīvnieka nāvi vai sakropļošanu, mocīšana un spīdzināšana, bet arī jebkura tāda dzīvnieka īpašnieka rīcība, kas dzīvniekam sagādā ciešanas, piemēram: dzīvnieka ilgstoša atstāšana vienatnē bez aprūpes, atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī, nepietiekams uzturs, veterinārmedicīniskās palīdzības nenodrošināšana, dzīvnieka pakļaušana izskatu pārveidojošām operācijām – ausu un astu kupēšana.
To, ka saimnieks cietsirdīgi izturas pret dzīvnieku, var pamanīt pēc dzīvnieka ārējā izskata un uzvedības. Gadījumos, kad dzīvnieks nesaņem pilnvērtīgu uzturu, tas var būt vājas miesasbūves, apātisks. Dzīvniekiem, kas cieš no fiziskas vardarbības, novēro bailes no svešiem cilvēkiem, nereti tie baidās no saimnieka, baidās no asām kustībām un trokšņiem. Uz ķermeņa redzamas brūces.
Lai vēl vairāk samazinātu cietsirdību pret dzīvniekiem, ikvienam būtu jābūt vērīgam un, ja tiek pamanīti nepiemēroti dzīves apstākļi, dzīvnieku iebiedēšana vai pat fiziska ietekmēšana, par to nekavējoties jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī jāziņo policijai, jo par šādiem pārkāpumiem ir paredzēta ne tikai administratīvā, bet arī kriminālatbildība.
Madonas policijas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Randare informē: – Cietsirdība var izpausties gan aktīvās darbībās, kad dzīvniekus sit, nodarot tiem fiziskas sāpes, izmanto dažādos cīņu veidos, kad tie tiek sakropļoti vai iet bojā, gan atstājot dzīvniekus bez barības, dzēriena, palīdzības. Konstatējot šādus gadījumus, ir jāvēršas policijā. Izvērtējot katru gadījumu, tiek lemts par tālāko rīcību. Ja apstiprinās cietsirdīga izturēšanās, tiek uzsākts kriminālprocess. Attiecīgi kriminālatbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir paredzēta Krimināllikuma 230. pantā. Pirmā daļa nosaka, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras dēļ dzīvnieks gājis bojā vai ticis sakropļots, vai dzīvnieku spīdzināšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Otrā daļa savukārt paredz par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas publiskā vietā vai nepilngadīgas personas klātbūtnē, vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, attiecīgi tiek piemērota brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Ja iedzīvotāji novēro jebkādas pazīmes, kas liecina par cietsirdību vai spīdzināšanu, par to nekavējoties ir jāziņo policijai. Iespējams, ka kopā ar policijas darbiniekiem jau pašā sākumā tiks novērsta dzīvnieku sakropļošana un fiziskās sāpes. Par šiem gadījumiem cilvēki policiju var informēt zvanot vai rakstot iesniegumu. Manuprāt, vislabāk ir zvanīt, jo tad ir iespējams ātrāk reaģēt uz saņemto sūdzību un doties uz notikuma vietu, un tiks pārbaudīti lietas apstākļi. Vienmēr jāsniedz maksimāli precīza un detalizēta informācija par novēroto vai konstatēto. Noteikti jāmin konkrēta dzīvnieka turēšanas vieta. Der jebkādi pierādījumi, kur tiek konstatēts cietsirdīgas izturēšanās fakts. Gan fotogrāfijas, gan videoieraksti tiek pozitīvi vērtēti un palīdz tālākai izmeklēšanai. Šādos gadījumos svarīga jebkāda informācija un iedzīvotāji tiek aicināti nebaidīties, bet ziņot.
16.10.2018.