Kaķenītes Lotes stāsts ir apliecinājums tam, ka, arī nonākot dzīves grūtībās un iedzīvojoties nopietnās veselības problēmās, atbildīgs un gādīgs saimnieks savu ģimenes draugu nenodod.
Lotes saimniece Vineta Lamberte atceras, ka trīskrāsu skaistule Bērzaunes pagasta „Liekumos" kā mazs kaķēns ienāca pirms diviem gadiem. Visu šo laiku mincīte mīlēta un lolota, bet novembra sākumā notikusi nelaime. – Šajā laikā bijām izbraukuši no Latvijas, nebijām mājās, un Lote tieši pazuda, 5 naktis viņas nekur nebija. Mājinieki meklēja, sauca, bet bez rezultātiem. Pēc 5 dienām dēls nejauši sadzirdēja klusus raudienus un Loti atrada. Viņa bija sapinusies zivju murdā un stipri satraumējusi aizmugurējo ķepiņu, – bēdīgos notikumus atminas Vineta Lamberte. Saimnieki nekavējušies un devušies pie veterinārārstiem. Dakteri Lita un Kaspars Udrasi operatīvi ķērušies klāt Lotiņas ārstēšanai, vienlaikus spēcinot un iedrošinot arī ģimeni. Vineta pastāsta: – Kaķīti izdevās izglābt, bet kājiņa diemžēl bija jāamputē. Tomēr svarīgākais, ka Lote joprojām mums dāvās savu mīlestību un arī mūsu mīlestība pret kaķenīti nekļūs mazāka.
Nereti gan saimniekus šādas grūtības nobiedē; pat cilvēku vidē pret cilvēkiem ar invaliditāti diemžēl mēdz attiekties citādāk. Lambertu ģimene ir pierādījums tieši pretējam. – Pat kaķi jūt un izprot šo situāciju. Lotes mamma kaķenīte ir uzņēmusies par viņu rūpes, ik pa laikam noķer un atnes kādu pelīti. Arī no mums Lotei tiek tikai gardākie kumosiņi. Mēs cieši pieturamies pie Antuāna de Sent-Ekziperī teiktā: „Mēs atbildam par tiem, ko esam pieradinājuši… Cilvēks – vispirms tā ir atbildība." Tagad mums mājās blakus četrkājainajiem draugiem ir arī trīskāju trīskrāsu laimes kaķīte Lote. Pagaidām vēl sabijusies, tramīga, bet laimīga. Laimīga, jo viņa var dzīvot savās mājās, nevis, kā daudzi citi, pat veseli dzīvnieki, skumjās pavadīt savu dzīvi svešos pagalmos vai patversmē, – ar šo stāstu kā piemēru Vineta Lamberte mudina arī apkārtējos kļūt atbildīgākiem pret pašu pieradinātajiem mājdzīvniekiem.
Foto no personiskā arhīva