„Pirms šai pasaulē pieteicāmies mēs, mūsu mammītei bija savas mājas, cilvēki, kam pieglausties un piemurrāt pilnas ausis, pretī saņemot bļodiņu silta piena. Nezinām gan, kāpēc šie cilvēki mammīti nesterilizēja, ja reiz mūs negribēja. Zinām tikai to, ka pirmo reizi dienas gaismu ieraudzījām ne vairs siltajā mājoklī, bet gan kādā pažobelē."
Iespējams, šādu skumju stāstu pa vidu ņiprajiem ņaudieniem pauž četras ogļu melnās kaķenītes, kas nu jau sasniegušas aptuveni trīs mēnešu vecumu. Pamestā mince ar mazajiem kaķēniem viņu pirmos dzīves mēnešus vadījusi ne tajos labākajos apstākļos, līdz viņām veicās šķērsot kādas līdzjūtīgas lubānietes ceļu. Šobrīd četras kaķenītes mitinās Lubānā, siltā šķūņaugšā, ir attārpotas, atblusotas, sāk pierast un iemīļot cilvēkus. Aktīvās rotaļas liecina, ka minces izaugušas būs lieliskas mednieces, tāpēc, domājams, visvairāk priecāsies par iespēju dzīvot tieši kādās lauku mājās. Bet pie sirsnīgiem saimniekiem, kas dzīvo dzīvoklī, mazās noteikti atraisīsies arī par klēpja kaķenēm. Melnulīšu pagaidu saimniece sola, ka nopietniem un atbildīgiem saimniekiem viņa palīdzēs ar kaķenīšu sterilizēšanu (lai neatkārtojas viņu mammas liktenis), kā arī varot kopīgi risināt jautājumu par transportu. Sazinies ar Sandru pa tālruni 26486583.
Autore: LAURA VOITIŅA