Reti kurš madonietis nav manījis pa ielām klīstam šo balto kucīti. Daži ik dienu arī piestāj, lai sunīti pabarotu, paglāstītu. Bet neviens vēl nav pateicis – nāc man līdzi! Uz mājām!
Tomēr ir tik acīmredzams, cik ļoti mazā rējējiņa grib kādam būt vajadzīga, iet līdzās, parotaļāties, luncināt asti un iedot savu slapjo suņa buču. Taču – nekā. Jau aptuveni kopš pagājušā rudens viņa regulāri parādās Madonas ielās, arī melnā tumsā bezmērķīgi skraidot apkārt viena pati – jo nav jau, kurp skriet. Ja nu tomēr sunītei kaut kur ir vai bija saimnieki, viņi jāsauc par ļoti bezatbildīgiem, jo kucīte neviena nepieskatīta uz ielas mitinās arī lietū, stiprā negaisā, starp mašīnu riteņiem.
Veterinārārsti atzina, ka baltā sunīte (augumā zem ceļiem) ir tikai 2-3 gadus veca, veselīga, labi barota, ir iedota pirmā attārpošanas deva, atblusota, atbrīvota no ērcēm. Raksturā ir ļoti mīlīga, nosvērta, nepretencioza, cilvēkiem un arī bērniem (ar labiem nodomiem) nekad nav parādījusi zobus vai uzrūkusi. Savu spalgo zvaniņu – rējienu – palaiž tikai, kad gribas rotaļāties, domājams, iemācīsies arī sargāt savus saimniekus. Kaķus netrenkā, pret citiem suņiem agresiju neizrāda. Varbūt tieši tu vēlies sev jauku kompanjonu? Ja esi atbildīgs, pacietīgs (sunītes adaptācijas procesā jaunajā mājvietā) un vēlies šo suņu jaunkundzi par labāko draugu, zvani uz tālruni 26320932.
Autore: LAURA VOITIŅA