Septembra beigās Madonā, netālu no bijušās kombinētās lopbarības rūpnīcas, pļavā tika atrastas četras plaukstas lieluma kucītes. Bija skaidrs, ka ne jau nejauši tās šurp atklīdušas vai suņu mamma tās tur atstājusi – dzīvnieki tā parasti nemēdz darīt. Diemžēl cilvēki – gan.
Kucītes izglāba tas, ka viņu pīkstēšanu sadzirdēja garām ejošie vīrieši. Savukārt tālāk par pamesto sunīšu likteni iestājās Līga Elksne, uzņemot tās pie sevis pagaidu mājās. Līga Elksne atcerējās: – Daudzi bija pret, sakot – kam tev to vajag, pilna pasaule ar tādiem. Bet es tomēr apņēmos mēģināt izbarot, izauklēt un atrast jaunus saimniekus. Arī darbā man ir kolēģi – suņu mīļotāji, kuri iedrošināja un solīja palīdzēt saimnieku meklēšanā. Tā arī bija, ka pirmajā dienā vienu kucīti jau paņēma viens no atradējiem. Manā aprūpē palika trīs kucēni, un arī tiem divu nedēļu laikā tika atrasti jaunie saimnieki.
Bija acīmredzams, ka kucītes ir nesen dzimušas un atrautas no mammas. Lai gan Līgai iepriekš nav bijis pieredzes tik mazu kucēnu aprūpē, viņa nav nobijusies, bet ar apņēmību mazulītes kopusi, līdz tām atradušies jaunie saimnieki. Tagad, redzot, cik skaistas, aktīvas un dzīvespriecīgas kucītes ir izaugušas, ir gandarījums, ka Līga un viņas tuvinieki nepadevās. Kā secināja Zuzes saimniece Ligita Pūdriķe, kucēnu izaudzināšana no šāda vecuma līdzinājusies bērna kopšanai: – Cēlāmies naktī, kā mazu bērnu ucinājām ik pēc 2-3 stundām. Jāsamīļo, jāpaspēlējas, jāsasilda pudelīte, jāpabaro, jāaizmidzina – nu gluži kā zīdainim. Šāda noņemšanās bija aptuveni divas nedēļas, bet pēc tam jau Zuze sāka pati ēst.
Laikraksts „Stars" satika triju kucēnu jaunās saimnieces, savukārt ceturtā kucīte nu dzīvo Jaunpiebalgā, no kurienes saimnieks diemžēl nevarēja atbraukt.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 29.11.2013.
Autore: LAURA KOVTUNA
OĻĢERTA SKUJAS foto