Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Klaiņojošo suņu problēmu komentē Veterinārais dienests

LAURA KOVTUNA

Autors • 18.06.2018.

Burtu lielums

jau tika minēts laikraksta „Stars" 13. jūnija rakstā „Klaiņojošu suņu dēļ bail iziet no mājas", lūdzām arī Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) izteikt savu komentāru par šo situāciju.

PVD pārstāve Ineta Kupča sniedza atbildi: „Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta trešo daļu dzīvnieku labturības prasību, t. i., dzīvnieku trokšņošana, to radītās smakas, vešana ārā bez pavadas un/vai uzpurņa, kā arī klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršana un, ja nepieciešams, nogalināšana, kas pēc savas būtības uzskatāmas par sabiedriskās kārtības prasībām, uzraudzību saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, organizē vietējā pašvaldība. Kādā veidā pašvaldība šo darbu organizē – vai ar pašvaldības policiju vai veidojot dzīvnieku patversmes, vai slēdzot sadarbības līgumus ar citām pašvaldībām – tā ir konkrētās pašvaldības kompetence.
Pārtikas un veterinārais dienests ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu nenodarbojas. Dienests veic pārbaudes dzīvnieku turēšanas vietās (privātpersonu dzīvokļos, mājās) gadījumos, kad saņemtas sūdzības par iespējamiem labturības pārkāpumiem, proti – dzīvnieki netiek pienācīgi baroti, dzirdināti, netiek nodrošināta veterinārā aprūpe, nav sugai piemērotu turēšanas apstākļu."
Jautāta, vai lasītājas minētajā gadījumā nebūtu jāizskata, vai suņi nav atzīstami par bīstamiem, jo sakoduši gan citus mājdzīvniekus, gan cilvēkus, PVD pārstāve skaidroja: „Lai suni atzītu par bīstamu un noteiktu stingrākus tā turēšanas nosacījumus, Latvijas normatīvie akti paredz noteiktu kārtību. Gadījumos, kad dzīvnieks ir apdraudējis cilvēkus vai citus dzīvniekus, cietušajam ar pierādījumiem un iesniegumu ir jāvēršas Valsts policijā, kā arī Pārtikas un veterinārajā dienestā, kas izveidos suņa bīstamības izvērtēšanas komisiju, kurā iekļautie kinologi un veterinārārsts ar apstiprinātām pārbaudes metodēm, ko izstrādājuši suņu speciālisti, izvērtēs suņa uzvedību. Pamatojoties uz komisijas atzinumu un lietas materiāliem, dienests pieņem lēmumu – atzīt suni par bīstamu vai neatzīt par bīstamu. Tas, ka suns tiks atzīts par bīstamu, nenozīmē, ka dienestam ir pamats to atsavināt.
Jāsaka, ka visbiežāk nevis dzīvnieks ir bīstams, bet gan saimnieks – bezatbildīgs, jo nav par dzīvnieku pienācīgi parūpējies, tostarp ir pieļāvis, ka tas apdraud citus cilvēkus un dzīvniekus. Piemēram, 2017. gadā suņa atzīšanai par bīstamu PVD saņemti 43 iesniegumi, bet eksperti par bīstamiem atzinuši trīs suņus. Jāpiebilst, ka PVD no Ērgļu novada pašvaldības administratīvās komisijas arī ir saņēmis iesniegumu divu suņu bīstamības izvērtēšanai."


19.06.2018.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px