Jau no seniem laikiem truši ir izplatīti mājdzīvnieki. Tie tiek turēti gan kā mīļdzīvnieki – pundurtruši, gan kā augstvērtīgas gaļas un kažokādas dzīvnieki.
Pēdējā laikā trušu turētāju skaits ir strauji palielinājies. Bet jau vairākus gadus trušu īpašniekus satrauc šo dzīvnieku saslimšana vasaras otrajā pusē un rudens sākumā. Trušiem sākumā parādās izsitumi ausīs, pietūkums, kā dēļ pat mainās galvas forma, ausis noliecas uz leju. Acīs rodas iekaisums – konjunktivīts, sākumā ar ūdeņainiem, vēlāk ar strutainiem vai bālganiem, pienam līdzīgiem iztecējumiem. Parādās arī iztecējumi no deguna, pietūkums ap acīm. Pietūkums parādās ģenitāliju apkārtnē un vairāk vai mazāk pa visu ķermeni. Dažreiz tas atgādina ādas audzējus, notiek audu nekrotizācija. No dzimumatveres izdalās strutaini izdalījumi. Iesnas apgrūtina elpošanu, ēšanu. Lielākā daļa – 25-90% dzīvnieku – iet bojā 7-15 dienu laikā. Nedaudziem pazīmes var mainīties, vairāk novēro elpošanas ceļu iekaisumu, lokāls pietūkums saplok, pārklājas ar kreveli un sadzīst. Pārslimojušie truši iegūst imunitāti līdz 18 mēnešiem.
Šī slimība, kas raksturīga ar gļotādu iekaisumu, pietūkumu galvas, anālās atveres un ģenitāliju apvidū, ir trušu miksomatoze – akūta, ļoti kontagioza jeb lipīga trušu slimība. Uzņēmīgi ir mājas truši, savvaļas truši atsevišķos reģionos var būt rezistenti. Citu sugu dzīvnieki neslimo, cilvēku arī šī slimība neapdraud.
Slimie dzīvnieki šo baku vīrusu ģints miksomas vīrusu izdala ar iztecējumiem, izelpojamo gaisu. Vīruss ir ārējā vidē samērā izturīgs, var saglabāties vairākus mēnešus. Liela nozīme infekcijas pārnešanā ir asinssūcējiem kukaiņiem (odiem), ektoparazītiem (utīm, blusām), mušām, trušu pārvietošanai. Tāpēc slimībai novēro sezonālu raksturu – vasarā. Inkubācijas periods ir 2-20 dienu, slimības pirmās pazīmes parādās vidēji 2.-4. dienā. Lielākā daļa trušu iet bojā, klīniski veselie piespiedu kārtā ir jānokauj, daļa jāiznīcina. Slimība nav ārstējama. Efektīva ir tikai profilaktiska vakcinācija.
Kad trušiem pamanāmas pirmās saslimšanas pazīmes, cīnīties pret šo slimību jau ir par vēlu. Palīdzēt var tikai ar vakcināciju, bet tā jāveic pavasarī – martā, aprīlī, maijā. Savā praksē esmu pārliecinājusies, ka tas ir vienīgais veids, kā pasargāt ganāmpulku no šīs bīstamās slimības. Tāpēc iesaku trušu īpašniekiem jau agrā pavasarī sazināties ar savu veterinārārstu, lai saskaņotu, cik dzīvniekiem būs nepieciešama vakcinēšana, jo tad dakteris varēs rēķināties ar to, cik vakcīnas devu viņam jāsagādā. Ja šī slimība skārusi saimniecību, iesaku vecos būrus nomainīt ar jauniem, kā arī veikt dezinfekciju. Protams, ir vērts uzmanīties un "neaizdot" trušu tēviņus, kā arī neiegādāties trušus no nevakcinētiem ganāmpulkiem.
Domāju, ka, izskaidrojot šo slimību, būšu palīdzējusi daudziem trušu īpašniekiem labāk izprast, kā efektīvāk izvairīties no trušu miksomatozes savā saimniecībā.
Autore: RUDĪTE OZOLIŅA,
veterinārārste