Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Kampaņa savvaļas dzīvnieku aizsardzībai

ZANE BIKOVSKA

Autors • 13.10.2022.

Burtu lielums

Dabas aizsardzības pārvalde sākusi informatīvu kampaņu „Neizdzēs dzīvību!" – tā veltīta savvaļas dzīvnieku aizsardzībai, un kampaņas ietvaros sabiedrība tiek informēta par sekām un atbilstošāko rīcību, sastopoties dabā ar savvaļas dzīvnieku mazuļiem.

Kampaņā īpaša uzmanība vērsta atgādinājumam par cieņpilnu attieksmi pret savvaļas dzīvniekiem, lai novērstu situācijas, kurās pie cilvēkiem pieradināti zvēri tiek pamesti vai nogādāti atpakaļ brīvībā, apdraudot sabiedrību, paši sevi, apdzīvotas vietas vai publisko infrastruktūru.
– Impulsu šādas kampaņas veidošanai deva pērnā gada situācija ar Gulbenes lāčiem, kad sapratām, ka kāds cilvēks viņus, pirms pameta mežā, tika aprūpējis. Tieši tāpēc šie dzīvnieki nebaidījās no cilvēkiem. Ļoti svarīgi ir dot sabiedrībai signālu, ka savvaļas dzīvniekiem ir jādzīvo savvaļā. 95% gadījumu, kad cilvēks sastopas ar savvaļas dzīvnieku, viņam nav nepieciešama palīdzība, dzīvnieks ir jāatstāj savā vaļā, un kampaņa tiek veidota tieši tāpēc, lai sabiedrībai par to atgādinātu. Dzīvniekam palīdzība ir vajadzīga tikai 5% gadījumu – ja viņš kaut kur ir iekritis un pats nespēj izkļūt brīvībā, ir savainojies, nespēcīgs. Protams, visvairāk cilvēki sastop dzīvniekus un putnus pavasarī, kad tie nāk pasaulē, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde šo tematu aktualizē rudenī, lai pavasarī to vēlreiz atgādinātu un nostiprinātu šo informāciju, – informē Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste
Ilze Reinika.

Kampaņa tiek īstenota mēneša garumā un ilgs līdz oktobra beigām sociālo tīklu vietnēs. Kampaņa ietver gan dažādus ziņojumus, gan citus informāciju iekļaujošus rīkus, kuros apkopots svarīgākais.
Ilze Reinika atgādina, ka, redzot dzīvnieku mazuli vienu pašu, uzreiz nevajag satraukties, ka tas ir pamests vai noklīdis – dzīvnieka māte, visticamāk, ir devusies barības meklējumos un tieši šī iemesla dēļ savu mazuli atstājusi vienu. Arī jūrmalā guļošos ronēnus nekādā gadījumā nedrīkst traucēt un aiztikt, ja vien netiek piefiksēts, ka dzīvnieks ir savainots, izskatās slims vai noguris.
– Grūti pateikt, kāpēc cilvēki tomēr mēdz ignorēt šos aicinājumus dzīvniekus bez vajadzības neaiztikt. Varbūt tas ir tāpēc, ka nav tik daudz runāts par šiem 95% gadījumu, kuros dzīvniekam nekāda palīdzība nav vajadzīga. Līdz ar to ļaudis varbūt ir maldījušies līdzšinējos uzskatos, jo nav sapratuši, ka palīdzēt dzīvniekam vajag tikai retos ārkārtas brīžos. Iespējams, ka sabiedrības saskarsme ar savvaļas dzīvniekiem līdz šim nav bijusi pietiekama, lai spētu izvērtēt, kādos brīžos dzīvnieks vienkārši atpūšas vai gaida savus vecākus un kad viņam tiešām ir vajadzīga palīdzība no malas. Lai palīdzētu cilvēkiem to saprast un izsvērt, tiek rīkota šī komunikācijas kampaņa – tā sevī ietver skaidrojumus, kā atšķirt šos 95% no pārējiem 5%. Un, kā jau minēju, pavasarī, kad tas atkal kļūs aktuāls, atgādināsim vēlreiz, – stāsta Ilze Reinika.
Ir ļoti svarīgi atcerēties, ka, vēloties palīdzēt dzīvniekam, cilvēks bieži vien panāk pretējo, piemēram, barojot dzīvnieku ar tam nepiemērotu pārtiku, dzīvnieks, atgriežoties savā dabiskajā vidē, vairs nav piemērots dzīvei savvaļā, jo cilvēka ietekmē ir izmainīta viņa uzvedība. Tas apdraud dzīvnieka turpmāko eksistenci. Paņemot mājās savvaļas dzīvnieku, cilvēks nekad nespēs nodrošināt viņam tādus apstākļus, kādi tie ir brīvā dabā.

– Lai cik labi cilvēks izturētos un aprūpētu šo dzīvnieku, un lai cik mīlīgs tas būtu, viņš nekad nekļūs par mājdzīvnieku. Varbūt tas līdz šim nav pietiekami akcentēts, tāpēc ceram, ka ar šīs kampaņas palīdzību izdosies pievērst uzmanību tēmas aktualitātei. Vēlamies atgādināt, ka pavasarī, kad cilvēks sastop savvaļas dzīvnieka mazuli un nolemj, ka tam ir vajadzīga palīdzība, pēc kāda laika šis dzīvnieks tomēr tik un tā nonāk pie veterinārārsta bezpalīdzīgā stāvoklī. Un bieži vien gadās, ka pēc pašām labākajām rūpēm dzīvnieks vairs nav piemērots dzīvei savvaļā. Savvaļas zvēriem ir instinkti, un tie jebkurā brīdī var tikt parādīti, tādējādi apdraudot gan cilvēku, gan pašu dzīvnieku, – uzsver Ilze Reinika.
Arī turpmākajos gados Dabas aizsardzības pārvalde turpinās rīkot izglītojošas kampaņas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai svarīgajai tēmai.

14.10.2022.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px